„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.8 °C
apmācies

Kaņepes nav tie augi, kuri jāapkaro

Piedrujas pagasta kaņepju audzētājs Sergejs Zakrevskis (Krāslavas novads) seko līdzi tam, kas notiek kaņepju nozarē Latvijā un pasaulē, jo viņš 2008. gadā pirmais Latgalē sāka audzēt kaņepes. „Kaņepes nav tie augi, kuri jāapkaro. Mūsu senči tās lietoja uzturā kā tēju. Es ceru, ka veselais saprāts ņems virsroku,” saka Sergejs par pērn ES ieviesto Jaunās pārtikas katalogu, kas radījis pārpratumus un neskaidrības par kaņepju izmantošanu.

Bija sapnis par rūpnīcu

Sergejs ir izmēģinājis sējkaņepju šķirnes ‘Belobžedskij’, ‘Futura 75’, ‘Fedora 17’ u.c. Lauksaimnieks pats lieto kaņepju tēju un ir pārliecināts, ka tā stiprina imūnsistēmu, novērš iekaisumus: „Ir vēstures liecības, ka cilvēce pirms daudziem gadu tūkstošiem kaņepes izmantojusi kā olbaltumvielu avotu, sevišķi bada laikos, un latvieši jau pagājušajā gadsimtā ēda kaņepju sviestu. Ir kaņepju šķirnes, kas nav narkotika, un tas jāatzīst valsts līmenī, lai lauksaimnieki varētu kaņepes audzēt lielākās platībās.”

Lauksaimnieks uzskata, ka latvieši kaņepju nozarei pievērsās, sākoties linkopības norietam, jo no 2008. gada ES linkopjiem nemaksāja subsīdijas. Toreizējais Latvijas vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Vilnītis interesējās par dažādām šķiedrām un organizēja Latgales linkopju braucienu pie saviem sadarbības partneriem -- Vācijas uzņēmējiem, kuri kaņepes audzē un pārstrādā. Bijusi doma, ka vācieši tādu pašu rūpnīcu uzcels Latvijā par 6 miljoniem eiro. „Tāpēc mēs Vācijā pētījām, kā kaņepes audzēt un pārstrādāt. Pēc mana lūguma vācieši atsūtīja uz Krāslavas linu rūpnīcu vienu kaņepju ķīpu, es to pārstrādāju linu rūpnīcas iekārtā, -- sanāca kvalitatīvas šķiedras. Pēc tam es atvedu no Vācijas jau 0,5 t kaņepju sēklu, un mēs ar zemnieku Aleksandru Ivanovu apsējām savus laukus. Apmeklēju Poznaņas kaņepju audzēšanas institūtu Polijā un vēlāk ar poļu zinātniekiem Krāslavā sarīkojām lielu starptautisku kaņepju audzētāju un zinātnieku konferenci. Es sāku audzēt kaņepes 100 ha, taču to novākšanai vecās pļaujmašīnas nederēja, tāpēc Čehijas rūpnīca izlaida speciālu pļaujmašīnu „Krāslava 1”. Bija jādomā arī par rūpnīcu, taču Latvijā tādu ražotni, kāda bija Vācijā, varēja uzcelt tikai ar valsts vai ES subsīdiju atbalstu. Taču valdība pateica, ka piešķirs subsīdijas tad, ja Latvijā kaņepes audzēs vismaz 10 000 ha. Diemžēl lauksaimniekiem nebija šāda apjoma, un sapnis par rūpnīcu izplēnēja. Sadārdzinoties elektrībai, savu linu rūpnīcu pārdevu pašvaldībai. Lietuvieši gan uzcēla kaņepju pārstrādes ražotni. Es šobrīd audzēju kaņepes lapu tējai, eļļai un sēklu maizei, man ir visas analīzes un atļaujas,” teica Sergejs.

 

Visu rakstu lasiet 24. septembra numurā.