„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.4 °C
nedaudz mākoņains

Latgales apakškomisija cer uz pašvaldību lielāku atsaucību

No Latgales vēlēšanu apgabala 13. Saeimā ievēlējām 14 deputātus. Tas ir par vienu mazāk nekā iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Šie ievēlētie tautas pārstāvji pēc trīs mēnešu darba nāca klajā ar priekšlikumu – izveidot Latgales apakškomisiju. Par tās priekšsēdētāju izraudzīts Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība), kuru „Latgales Laiks” aicināja pastāstīt par apakškomisijas iespējām ietekmēt procesus likumdošanā un citās valsts politiskās norisēs.

-         Gadiem tiek runāts par to, ka reģionu attīstība aizvien vairāk atpaliek no Pierīgas. Ministrs J. Pūce uzskata, ka Latgale šajā ziņā sevišķi negatīvi atšķirtos no pārējiem novadiem -- Zemgales, Vidzemes, Kurzemes. Vai jūs tam piekrītat, ka visi reģioni atpaliek vienlīdzīgi?

Problēma ir tā, ka Latvijā nav izteiktu attīstības centru ar kritisko cilvēkresursu kā Rīga. Ja raugāmies no teritorijas attīstības viedokļa, uz industrijām, inovāciju ienākšanu, uzņēmējiem, kas attīstās un kam pašvaldības atbalsts nav nepieciešams, redzam, ka to nevar ietekmēt pat krīze Rīgas domē. Viņi pat var nestrādāt, bet process notiek. Un tas ir nevis pašvaldības nopelns, bet tas, ka tur ir cilvēki, augstskolas, infrastruktūra, jūras tuvums. Reģionos šī centra konteksta nav, tāpēc svarīgi ir, kā pašvaldība raugās uz uzņēmēju piesaisti.

Latgale bija un būs pēc visiem kritērijiem lejas daļā starp reģioniem, bet īsti nav, ar ko lepoties arī pārējos reģionos. Zemgalē ir daudz lauksaimnieku, intensīvāka uzņēmējdarbība, kam palīdz ostas tuvums, ceļu tīkls ir sakārtotāks, bet Kurzeme un Vidzeme, tāpat kā Latgale, ļoti daudz zaudē cilvēkresursu ziņā. Ziemeļvidzemē, ja raugāmies Alūksnes, Gulbenes, Madonas virzienā, ir novērojama liela cilvēku aizplūšana. Cilvēks ir pamatā ekonomiskajam kāpumam un, ja tā nav… Tāpēc jādomā policentriski, lai palīdzība ir orientēta uz visiem reģioniem. Nākošajā plānošanas periodā nauda projektiem būtu jāsadala starp reģioniem, izrietot no tā, cik tajā tiek radīts IKP. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti šo ieceri ir prezentējuši, un mēs, Latgales apakškomisijas deputāti, to atbalstām.  

 

Visu interviju lasiet 4. oktobra numurā.