Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 17. novembris
Svētdiena
Hugo, Uga, Uģis
+10.0 °C
apmācies

Citāds skatījums uz Daugavpili un Latgali

Līdz 29. novembrim Daugavpils domes foajē darbojas Tautas fotostudijas „Ezerzeme-F” organizētā izstāde. Lielākā daļa šīs ekspozīcijas darbu tapusi šogad dažādos studijas rīkotajos pasākumos, viens no tiem – starptautiskais plenērs „Latgales skices”.

Plenērā, kurš norisinājās šovasar, piedalījās vairāk nekā 40 fotogrāfi. Vairākums no viņiem – Latvijas fotoklubu pārstāvji no Krāslavas, Daugavpils, Liepājas, Bauskas, Rīgas un Ventspils. No ārzemēm iemūžināt Latgali ieradās fotogrāfi no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas un Maltas. Plenēra organizatore un fotostudijas „Ezerzeme-F” dalībniece Ilze Onzule atzīmēja, ka fotogrāfiju ir audz un tās ir ļoti dažādas, taču tajās visās ir gan Daugavpils, gan Latgale. „Autobusu parks, cietoksnis, pilsētas tramvaji, tās dzelzceļš, sarkano ķieģeļu ēkas, daudzie dievnami u.c. – tās visas ir Daugavpils „skices”,” I. Onzule pastāstīja par plenēra darbu. Jāpiebilst, ka speciāli fotogrāfiem tika organizēts spīdvejistu treniņš, tāpēc fotomāksliniekiem bija iespēja fiksēt vēl vienu Daugavpilij raksturīgu ainu un tās sporta „simbolu”.

Studijas fotogrāfi un izstādes apmeklētāji pauda viedokli, ka plenērs ir iespēja citādi palūkoties uz pazīstamām vietām, tāpēc Daugavpils un citas Latgales vietas izstādē redzamas citā gaismā. Pilnīgi citāds skatījums ir arī tiem, kuri šīs vietas apmeklēja pirmo reizi. Pleskavas fotogrāfei Annai Kamņevai Daugavpils plenērs bija pirmā iepazīšanās ar pilsētu. A. Kamņevai atzīst, ka viņai jebkura pilsēta pasaulē, pirmām kārtām, ir cilvēki. „Jūsu visi esat viesmīlīgi, atvērti un jau kļuvuši tuvi,” viņa saka par daugavpiliešiem, „tāpēc es mīlu šo vietu un ik reizi ar lielu prieku šeit atgriezīšos.” Upe, sarkano ķieģeļu ēkas un daudz kas cits Daugavpilī viņai atgādina dzimto Pleskavu un padara šo pilsētu vēl tuvāku un mīļāku. Māksliniece visur cenšas atrast interesantas vietas fotografēšanai. Viņasprāt, Daugavpilī ir ļoti daudz šādu „materiālu”, piemēram, autentiskās koka mājas, taču visvairāk Annu pārsteidza „fotodarbs” ar garnizona baznīcu Mežciemā. Savukārt Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo dievnamu  viņa sauc par „sudrabotu brīnumu”.

Anna Kamņeva aizraušanos ar fotografēšanu apvieno ar audzinātājas darbu. Viņa atzīst, ka dažkārt tas ir ļoti sarežģīti. „Pirms šīs izstādes Pleskavā bija brīnišķīga diena, kad uzsniga sniegs, un caur to vēl bija redzama zaļa zāle, zilas debesis, kokos vēl zeltoja lapas, šur tur sārtojās pīlādži, melni spīdēja  asfalts,” stāsta Anna, „es nespēju tam paiet garām, piezvanīju uz darbu un pateicu, ka nokavēšu.” Viņasprāt, ikviena šāda detaļa, ko mēs protam saskatīt, rada ne tikai skices, bet arī pilnīgu priekšstatu par jebkuru vietu.

Komentāri

11:00
Ilze
šis raksts nav krievu valodā?

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.