„Ko jūs paņemsiet līdzi, ja pēkšņi būs jāatstāj mājas un jādodas kājām prom? Ne jau fleškarti, tikai savu dzīvību un galvu, kurā jāsistematizē zināšanas, lai tās nodotu nākamajām paaudzēm, piemēram, kā nokrāsot dziju, kā iestādīt sīpolus,” tā jauno paaudzi uzrunāja latviešu rakstniece un dzejniece Eva Mārtuža, tiekoties ar saviem lasītājiem Dzejas dienās Latgales Centrālajā bibliotēkā. „Mūsu cietais disks ir tautasdziesmas,” viņa uzsvēra latviešu tautasdziesmu lielo nozīmi, jo tajās arī ir iekodētas mūsu senču dzīves gudrības un zināšanas – gan matemātika, gan kalendārs, gan Dievs un tikumi. Ja būs galva uz pleciem, tad izdosies saglabāt gan tautu, gan savu valodu, uzskata dzejniece.
Savu tikšanos ar lasītājiem viņa sāka ar rotaļu – aicināja nosaukt ciparus un atbilstošā lappusē savā jaunākajā dzejoļu krājumā „Nepiesavināma” uzmeklēja kādu dzejoli, ko veltīt klātesošajiem.
Eva Mārtuža ir vairāku dzejas krājumu un romānu autore. Viņas sirdij vistīkamākais esot romāns „Karaļkronis”, kas iznāca 2002. gadā ar pseidonīmu Ieva Bondere. Rakstniece stāsta, ka tajā laikā darbojusies „Lata romānu” vērtēšanas žūrijā, tāpēc pati savu darbu nevarējusi iesniegt, taču ļoti vajadzējis naudu dzīvokļa remontam. Ar draudzenes starpniecību iesniegtais romāns konkursā ieguvis pirmo vietu un 3000 latu balvu.
Pašlaik E. Mārtuža raksta vēsturisku romānu par langobardiem, vienu no ģermāņu ciltīm, sauktu arī par garajām bārdām, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem.
Visu rakstu lasiet 23. septembra numurā.
