Šogad biedrības „Asmu Latgalīts” organizētajā Latgales Gada balvas pasniegšanas ceremonijā tika pasniegta balva nominācijā „Latgales gada aktīvākais jaunietis”, ko saņēma vārkavietis Andris Lazdāns, novada jaunatnes lietu speciālists un kultūras centra darbinieks. Pirms pāris gadiem viņš atgriezies vectēva dzimtajās mājās, pametot dīdžeja un mūzikas producenta darbu Rīgā, jo vēlējies ieviest savā dzīvē radikālas pārmaiņas.
Kamēr daļa jauniešu lūkojas Rīgas virzienā, Andris gluži pretēji – nolēmis no turienes braukt prom, jo esot morāli noguris no pilsētas dzīves. Turklāt viņu vairāk vilinot daba. Piedzimis Ogrē, kur mēdzis bieži doties uz Zilajiem kalniem, taču vēlāk pārcēlies uz Vārkavu, kur pabeidzis vidusskolu. Tālāk dzīve iegrozījās mūzikas jomā, vadot diskotēkas Rīgas klubos un kultūras namos. Taču kādā brīdi nolēmis pielikt punktu šim naudas pelnīšanas maratonam un doties prom. Draugi viņu nosaukuši par traku, taču vēlāk, atbraucot ciemos, ieminējušies, ka te tādā lauku klusumā esot ideāli strādāt ar mūzikas ierakstiem.
Pirmajā brīdī pašam krasās pārmaiņas šķitušas biedējošas - nomazgāties vasarā var upē, izlietnes vietā bļoda, bet ūdens spaiņos. Taču ātri sapurinājis sevi un nodomājis, ka citiem klājas vēl grūtāk. „Galvenais ir nepadoties, bet visu attīstīt, pārējais atnāks ar laiku,” saka puisis. Vectēva mājas gan ir bēdīgā stāvoklī un prasīs daudz līdzekļu un darba, taču Andris ir noskaņots optimistiski. Viņa tētis Bonifācijs te jau iekopis bišu saimi, kuru Andris iecerējis paplašināt un nopietni pievērsties biškopībai. Pašlaik viņam esot ap 50 saimēm, taču Andris smejas, ka ar džipu varot braukt, ja ir vismaz 300 saimes.
Visu rakstu lasiet 21. marta numurā.
