Starptautiskās Teātra dienas priekšvakarā „Latgales Laiks” ielūkojās Daugavpils teātra aizkulisēs, kur strādā daudzi cilvēki. Bez viņiem nevarētu notikt neviena izrāde, taču viņus mēs nekad neredzam blakus aktieriem un režisoriem uz lielās skatuves.
Par vienu no darbiniecēm, kuru daļa publikas ne tikai redz, bet arī satiek, „Latgales Laikam” lūdza uzrakstīt Daugavpils un apkaimes teātra mīļi. Tā ir teātra biļešu kases kasiere Silvija Iļjina. Skatītājam izrāde sākas ar kasi, viņa atzīst. Silvija uzskata, ka jau 16 gadus darot sirdij tīkamu darbu: „Priecājos, ka cilvēki mīl teātri, jo visas izrādes notiek pilnās zālēs. Esmu ievērojusi, ka daudzi skatītāji uz teātri nāk pirmo reizi, pirms tam piezvana un vaicā, ko vilkt mugurā un kur atrodas centrālā ieeja. Ir arī teātra fani, kuri apmeklē visas izrādes. Tāpat bieži dzirdu runājam, ka cilvēks atnācis uz izrādi tāpēc, ka par to viņam pastāstīja draugs vai kaimiņš. Priecājos, ka cilvēki atnāk pēc izrādes nākamajā dienā un saka paldies.”
Pirms mēģinājumiem vai izrādēm lielo skatuvi uzkopj apkopēja Eleonora Liodorova. Ļoti sirsnīgs, atsaucīgs cilvēks, kurš nāk skatuvi mazgāt arī svētdienās, - tā viņu raksturo režisora asistente Svetlana Pavloviča. „Lielo skatuvi un skatītāju zāli mazgāju piecus gadus. Darbs nav grūts, ilgāk nākas strādāt vienīgi tad, kad izrādē „Hamlets” uz skatuves ir sabērta zeme vai izrādē „Kazanova. Henrieta. Venēcija” - uzliets ūdens.
Visu rakstu lasiet 24. marta numurā.
