Mjanmu vēlams apmeklēt, kamēr daudzi unikāli tempļi nav vēl restaurēti.
Oskars Zuģickis ar sievu Inesi aizvadītajā ziemā devās ceļojumā uz Mjanmu (Birmu), lai sasmeltos sauli. Daloties pieredzētajā ar ceļojumu cienītājiem, kuri bija sanākuši Daugavpils novada kultūras centrā, Oskars uzsvēra, ka Mjanmu vēlējies apciemot jau sen, kopš internetā ieraudzījis Baganas tempļu mežu un dzirdēja Mandalajas mistisko nostāstu jūru.
Mjanma robežojas ar Bangladešu, Taizemi un Ķīnu. Kalnos joprojām dzīvojot ciltis, kas rīko nemierus, un nostāsti vēsta, ka tur varot satapt pat cilvēkēdājus. „Man ir fotogrāfija ar tetovētu sievietes seju. Tā ir sena tradīcija, kas radās tad, kad karalis katru gadu no katras cilts izvēlējās meiteni savai baudu dzīvei. Toreiz sievietes, lai pasargātu sevi, izdomāja, ka, tetovējot seju, viņas karalim nepatiks. Un karalim, protams, šīs sievietes nešķita skaistas. Bet ja salīdzina vispārējo cilvēku izskatu, tad, manuprāt, Mjanmas iedzīvotāji ir simpātiskākie Dienvidaustrumāzijā,” teica Oskars.
Viņš uzskata, ka Mjanma ir valsts, kuru apceļot patiks tempļu pazinējiem. Turklāt tur cilvēki uztur ļoti atšķirīgu budisma tradīciju. Mjanmas ceļojums esot reliģijas mācību stunda. Tur budisms atšķiras no pārējās pasaules budisma tikpat daudz kā pareizticīgie atšķiras no vecticībniekiem. Šīs valsts budisti cenšas neapbēdināt ar savu rīcību un darbiem garus jeb 34 natus. Valstī nav policijas. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tā nav vajadzīga, jo viņi dzīvo pilnīgā saskaņā ar garu pasauli.
Visu rakstu lasiet 31. marta numurā.
