Labdarības koncertā, kas notika aprīļa nogalē Daugavpils Jēzus Sirds katoļu baznīcā un kur klausītāji saziedoja ap 4000 eiro Daugavpils pilsētas invalīdu biedrībai, Renārs Kaupers atklāja noslēpumu, kāpēc bieži koncertē Latgalē.
„Latgalē esmu vismaz pāris reizes gadā. Tā ir manas babiņas Aleksandras zeme. Viņa nāk no Loļu ciema, kas atrodas Andrupenes pagastā. Mans vectētiņš bija Dominiks. Bet tēta Izidora dzimtas koks salapojis Preiļu pusē Stabuļnīkūs. Pie babiņas pirmo reizi ieraudzīju, kā izskatās Rožukroņa lūgšanas krelles, kā jāmet krusts un jālūdz Dievs. Vecmāmiņa Ziemassvētkos atnesa oblātes. Viņa vēlāk pārcēlās uz Zemgali un dzīvoja Bauskas pusē,” Renārs „Latgales Laikam” teic pēc koncerta, piebilzdams, ka pie ticības vaicājuma atgriezīsies sarunas beigās, bet pirms tam viņš grib pastāstīt par savu latgalieša identitāti.
Renāra tētis toreizējā Preiļu rajonā nodzīvojis līdz pusaudža vecumam, pēc tam aizbraucis uz Rīgu mācīties, apprecējies un palika Kurzemē. Tomēr viņš joprojām runā latgaliski, bieži brauc pie Latgales radiem. Renārs divreiz uzsver, ka tēvs viņā ir iesakņojis pārliecību par latgalisko identitāti.
Visu rakstu lasiet 12. maija numurā.
