Latvijas medijos un sociālajos tīklos politiķi un sabiedriskie darbinieki turpina diskusiju par 4. pasaules latgaliešu saieta Latgales simtgades kongresa, kas notika 5. -- 6. maijā Rēzeknē un kur piedalījās 511 dalībnieks, pienesumu jaunajai simtgadei, vairāk pakavējas pie prasības latgaliešu valodai un Latgales karogam piešķirt tiesības būt likumīgi līdzvērtīgam Latvijas valsts valodai un sarkanbaltsarkanajam karogam.
Saeimas deputāts Aldis Adamovičs uzskata, ka rezolūcijā ir punkti, kas nav izpildāmi, tāpēc arī diskusija nenorimst. „Vienu daļu no uzstādījumiem, kas ietverti Latgales simtgades kongresa galvenajā dokumentā -- rezolūcijā, varētu apstiprināt arī valdībā, taču jāsaprot, ka pašai rezolūcijai var būt tikai ieteikumu dokumenta spēks, turklāt kongresā nebija pārstāvēta visa Latgale. Piekrītu, ka skolās varētu ieviest latgaliešu rakstu valodas fakultatīvās stundas un novadmācību, taču Latgales plānošanas reģions nav tiesīgs apstiprināt Latgales karogu. Tāpat nav iespējams realizēt prasību, ka oficiālā saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm var būt arī latgaliešu valodā. Kas apmācīs ierēdņus rakstīt pareizā latgaliešu valodā? Man pašam ir skumīgi, ka rezolūcijā nav uzsvērts, kā Latgalei attīstīt ekonomiku un tautsaimniecību, kā augšāmcelt mūsu novadu, kā vairot cilvēku labklājību,” uzskata A. Adamovičs.
Tam, ka rezolūcija nav tas dokuments, kuram Saeimas deputāti vai ministri varētu piešķirt likuma spēku, piekrīt arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas doktore, kongresa koordinatore Ilga Šuplinska. Lai arī rezolūcija jau ir apstiprināta, tomēr komitejai, kas uzraudzīs rezolūcijas izpildi līdz 2022. gadam, kad notiks 5. pasaules latgaliešu saiets, ejams garš ceļš, jo, kā teica I. Šuplinska, dokumentā jāiekļauj arī ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības sadaļa.
Visu rakstu lasiet 12. maija numurā.
