„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
+4.2 °C
apmācies

Uz pirti – pēc veselības!

Pirtī nav ne deputātu, ne ministru, tur visi ir pliki, jautri saka profesionāls pirts meistars Ivars Azarevičs, stāstot par pirtī iešanas tradīcijām un pamācot, ka peldkostīmā nekāda pēršanās nesanāks, jo lielākoties tie ir sintētiski, tātad ķermenis neelpo.

Ivars ir viens no sertificētajiem pirtniekiem Latgalē. Pie šī aroda nopietni ķēries klāt, kad bija uzcēlis pirti savai ģimenei. Tad gribējis zināt, kā pareizi iet pirtī un pērties.

Par pirtnieku skolojies Rīgas Stradiņa universitātē, apguvis cilvēka fizioloģiju, lai lai saprastu, kā funkcionē cilvēka ķermenis un reaģē uz dažādām blakusiedarbībām, piemēram, karstumu vai pieskārieniem, kā arī lai zinātu, ar kādām saslimšanām cilvēkiem pirtī iet nav vēlams.

Nezen Ivars Azarevičs bija galvenais eksperts Daugavpils novada pašvaldības tūrisma aģentūras „TAKA” rīkotajā konkursā „Labākā pirts Daugavpils novadā 2017”. Apmeklējot 14 dažādas pirtis, viņš galvenokārt vērtēja, vai ir droša karsēšanās un pēršanās telpa, lai apmeklētājs tajā negūtu apdegumus. Pirtnieks atzīst, ka bieži vien krāsns metāla elementi neatrodas drošā attālumā, tāpēc ir viegli tiem pieskarties un gūt nopietnas traumas. Iegriežoties kārtējā karsētavā, Ivars norāda uz atklātu metāla dūmvadu un piebilst, ka tam būtu jābūt izolētam, jo sakarstot metāls dedzina skābekli un rada ne visai patīkamu aromātu telpā. 

Nozīmīgs faktors esot slidenās grīdas, uz tām noteikti jābūt koka redelēm, lai apmeklētāji nevarētu paslīdēt, pārvietojoties no pērtuves uz mazgāšanās telpu. 

Visu rakstu lasiet 12. maija numurā.