Šogad Latvijā Muzeja nakts norisinājās dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas zīmē. Muzeju naktī tiks uzsākta arī jauna akcija “Rainis un Aspazija klauvē!”, visas vasaras garumā rosinot apciemot ne tikai jubilāru Raiņa un Aspazijas, bet arī citu Latvijas rakstnieku, literātu un kultūras darbinieku memoriālos muzejus.
Daugavpilī Muzeju naktī piedalījās 8 kultūras iestādes. Savas durvis apmeklētājiem vēra gan Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, gan Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko mākslas centrs, gan Skrošu rūpnīca un Mārtiņa Lutera katedrāle, gan muzejs „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” un „Latviešu māja”. Pirmo reizi akcijā iesaistījās Kultūras pils, kur atrodas mākslinieka Egona Cēsnieka vitrāžu „Uguns un nakts”. Šīs Raiņa populārās lugas vārdā savu Muzeju nakts programmu bija nosaukuši arī Daugavpils muzeja speciālisti. Un Daugavpils muzejam arī ir vistiešākā saikne ar abu dzejnieku biogrāfiju. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja ēkas fasādi rotā piemiņas plāksne, kas apliecina, ka šajā ēkā 1920. gadā, atgriežoties Latvijā pēc četrpadsmit trimdā Šveicē pavadītiem gadiem, apmetās Rainis un Aspazija.
Plaša svētku programma tradicionāli piedāvāja ne tikai Daugavpils muzejs, bet arī Daugavpils cietokšņa informācijas centrs un Rotko muzejs. Vai arī Daugavpils cietoksnim ir kāda tieša saistība ar Raini un Aspaziju? Izrādās, ka 1920. gadā, kad dzejnieki atgriežas no trimdas viņu sagaidīšanai Rīgā tiek izveidota īpaša svētku komiteja, kuras pārstāvji ieradās Daugavpilī un te notika svinīga sagaidīšanas ceremonija. Savukārt Rainis todien paguva apmeklēt arī cietoksni, kur viņu esot iemūžinājis slavenais fotogrāfs Vilis Rīdzinieks, bet jau vakarā abi dzejnieki devās uz Rīgu.
Visu rakstu lasiet 19. maija numurā.
