„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. marts
Otrdiena
Jāzeps, Juzefa
+3.9 °C
apmācies

Latgales hronika

24. februāris – 01. marts

1980

Daugavpils glabāšanas stacijas darbinieki nebeidz vien pārsteigt vietējos makšķerniekus. Pat divdesmit grādu salā glābēji peldas āliņģī ledainajā ūdenī. Dažiem „roņiem” ir jau sešpadsmit gadu peldēšanās stāžs. Šīs prasmes ne reizi vien ir palīdzējušas glābējiem ekstremālās situācijās ziemā.

10. februāris – 16. februāris

1990

Vēstule avīzes „Krasnoje Znamja’ redakcijai: „Es, tāpat kā daudzi biedri – Daugavpils komunisti, neesmu pārliecināts par to, ka ir jāpieņem likums par Latvijas PSR jauno karogu, ģerboni un himnu. Mums nav skaidrs, kam un kādēļ tas ir vajadzīgs. Saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumu, pašreizējais karogs jānomaina pret… veco buržuāziskās republikas karogu! Bet kāds tam ir pamatojums? Akadēmiķa J. Stradiņa sensacionālajā ziņojumā, manuprāt, nav pārliecinošu argumentu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vairākums iedzīvotāju, tostarp latvieši, ir ateisti. Kā lai mēs pieņemam dziesmu „Dievs, svētī Latviju!”

1970

„Snegirj” – tā saucas Rīgas rūpnīcas „Aerosols” jaunais preparāts. Tas novērš automašīnu, dzīvokļu, kafejnīcu, veikalu logu apledošanu. Ar to iespējams ātri un viegli noslaucīt sala „zīmējumus”. Līdzekli „Snegirj” ražo nelielos aerosola baloniņos. Šoziem rūpnīca saražos tūkstošiem jaunā preparāta partiju. Līdzekli varēs iegādāties visos LPSR saimniecības preču veikalos.

1960

Vēstule avīzei „Padomju Daugava”: „Daugavpils dzelzceļnieki pašu spēkiem uzbūvējuši Rēzeknes un Stadiona ielā trīsstāvu un četrstāvu namu ciemu. Taču, diemžēl, ne tirdzniecības pārvalde, ne dzelzceļa pārvalde nerūpējas par to, lai šajā ciemā tiktu atvērts veikals. Pagājušā gada beigās nodota ekspluatācijā vēl viena māja, kuru uzbūvējis ceļu distances kolektīvs. Šajā namā puse pirmā stāva atvēlēta veikala – virtuves vajadzībām, taču šīs telpas joprojām stāv tukšas, lai gan vietējie iedzīvotāji ir spiesti iet uz tuvāko veikalu gandrīz kilometru. Viņi vēlas, lai pirmās nepieciešamības pārtikas produktus – maizi, pienu, cukuru utt., varētu iegādāties tuvāk.”

03. februāris – 09. februāris

1970

Sākusies Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (DOSAAF) piektās loterijas biļešu izplatīšana. Šīs loterijas ir ļoti nozīmīgas, jo līdzekļi, kuri tiek saņemti, pārdodot biļetes, veicina valsts aizsardzības spēju un nacionālo drošību, kā arī militāri tehnisko sporta veidu attīstību iedzīvotāju un, jo īpaši, nākamo karavīru vidū. Šajā mantu loterijā vai laimēt 1600 automašīnas „Moskvič” un „Zaporožec”, gandrīz 25 000 dažādu marku motociklu un motorolleru, gandrīz 20 000 mopēdu un velosipēdu, 16 000 laivu motoru un gumijas laivu, kā arī milzumdaudz dažādas kino un fototehnikas. Jāatzīmē, ka šogad biļešu īpašnieku izredzes ievērojami pieaugs.

1960

Daugavpilī atzīmē izcilā krievu rakstnieka Antona Čehova simto dzimšanas dienu. Bibliotēkās notiek lasījumi, bet muzikāli dramatiskais teātris iestudē lugas pēc viņa darbu motīviem. Pacilāts noskaņojums valda arī Grīvā, jo daudzi tās iedzīvotāji dzīvo A. Čehova ielā.

20. janvāris – 26. janvāris

2010

Stiprā sala dēļ Daugavpils novada skolas apmeklē pavisam maz audzēkņu – 17 skolās ieradušies vien 20% bērnu. Tabores pamatskolā un Kalupes pamatskolā ieradās 20 bērni, Špoģu vidusskolā – 13, savukārt Silenes vidusskolā nebija neviena audzēkņa. Tiem, kuri bija atnākuši uz stundām, tika organizētas dažādas nodarbības. Mācību process šajās skolās ir apturēts un atsāksies, iestājoties siltākam laikam.

13. janvāris – 19. janvāris

1990

Pilsētnieki aktīvi diskutē par televizoru tirgošanas kārtību – pēc iepriekšēja pieraksta vai sadalot tos uzņēmumiem. Lielākajā daļā vēstuļu avīzes „Krasnoje Znamja” redakcijai tiek atzīmēts, ka deficīta tehnikas un mēbeļu sadale pa uzņēmumiem ir slikta ideja, jo tas var izraisīt konfliktus darba vietā. Daudzi atzīst, ka, lai gan tas nav īpaši ērti, ka „dzīvā” rinda, kurā dažkārt nākas stāvēt pat naktīs, ir labāka par variantu, kad uzņēmums ir atbildīgs par preču piešķiršanu saviem darbiniekiem.

06. janvāris – 12. janvāris

1970

Nīcgalē sākušies lielas keramzīta ražošanas rūpnīcas būvdarbi. Tie uzticēti „Latvmežkolhozstroj” Rīgas pārvietojamajai mehanizētajai kolonnai. Kā zināms, keramzīts ir vērtīgs būvmateriāls, ar kuru daudzos gadījumos var veiksmīgi aizstāt ķieģeļus un betonu. Paredzēts, ka jaunā rūpnīca gadā saražos 100 000 kubikmetru keramzīta.

02. decembris – 08. decembris

1979

Daugavpils pievadķēžu rūpnīca piedzīvo pagaidu grūtības sakarā ar to, ka laikus netiek piegādāts metāls. Šo piegāžu starpnieks – bāze „Latvmetallosnabsbit” – ne vienmēr laikus atsūta nepieciešamo produkciju. Beidzamajā laikā grūtības saistītas ar alumīnija un misiņa cauruļu piegādi.