Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

„Gors” ieviesa vēstniecību modi

Maijā Latgales vēstniecībai „Gors” Rēzeknē apritēja četri gadi. Koncertzāle kļuvusi par savdabīgu „ūdensšķirtni” pilsētas vēsturē, sadalot tās dzīvi divās daļās: pirms un pēc.

Nu jau Rēzekni un Latgali ir grūti iedomāties bez koncertzāles „Gors”, šķiet, ka tā bijusi vienmēr. Taču veiksmīguma oreols, kas kultūras iestādi apvij tagad, neradās uzreiz.

„Līdz 2013. gada maijam bija ļoti daudz kritikas un bažu, ka šis projekts reģionam ir pārlieku dārgs un tas nebūs pieprasīts,” stāsta „Gors” valdes locekle Diāna Zirniņa, „savu iespaidu, iespējams, atstāja arī tas, ka „Gors” bija pirmā reģionālā koncertzāle. Tikai nedaudzi bija gatavi noticēt, ka iecere būs veiksmīga. Pašlaik Rēzekni nav iespējams iedomāties bez koncertzāles. 2013. maija, kad „Gors” tika atklāts, pilsētas dzīvi sadalīja divās daļās: pirms un pēc. Jāatzīmē, ka 2013. gadā sešu mēnešu laikā tūrisma pieplūdums, salīdzinājumā ar 2012. gadu, pieauga divkārtīgi.”

Atskaites punkts

„Reģionālo koncertzāļu ideja radās toreizējai kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Viņas komanda paveica lielu darbu, lai šis projekts galarezultātā tiktu īstenots,” stāsta D. Zirniņa.

Kad kļuva zināms, ka zāle būs Rēzeknē, vajadzēja pieņemt nopietnu lēmumu, t. i. – kā būvēt. „Atbildību un risku toreiz uzņēmās Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, rezultātā tika nolemts būvēt zāli saskaņā ar projektu, neko tajā nemainot,” atzīmē valdes locekle.

Bija grūtības arī ar repertuāru – sākumā nebūt nenācās tik viegli pierunāt māksliniekus uzstāties Rēzeknē. Visi viesmākslinieki meta Latgalei līkumu, jo nebija pilnvērtīgu koncertzāļu, dažkārt iegriežoties vien Daugavpilī. „Gora” komanda centās pati organizēt koncertus. Stratēģijā ierakstīts, ka jābūt 30% akadēmiskās mūzikas koncertu. Taču kultūras iestāde cenšas apmierināt visas gaumes. „Jābūt paškritiskiem. Tiem, kuri nebija saistīti ar projektu, bija ļoti drūmas prognozes. Tas ir normāli, ja tiek īstenoti tik ambiciozi projekti. Domei nācās krietni papūlēties, lai to realizētu, un saprast, kā strādāt tālāk. Tagad kritikas ir maz. Galvenokārt tā attiecas uz cenu politiku un programmu. Būtībā ir izdevies viss, un pat labāk, nekā cerējām,” četrus darba gadus optimistiski vērtē D. Zirniņa.

Skaitļi

  • SIA „Austrumlatvijas daudzfunkcionālais reģionālais centrs Rēzeknē” 100% dibinātāja ir Rēzeknes dome
  • Visa projekta kopējās izmaksas – aptuveni 26 miljoni eiro
  • „Gora” budžets – 1,5 miljoni eiro gadā
  • Pirmajā darbības gadā 70% izdevumu bija jādotē pilsētas pašvaldībai, pēc tam, ar katru gadu, šim apjomam jāsamazinās, bet jau pirmajā gadā pašvaldībai bija jādotē tikai 50%
  • No pilsētas budžeta tiek piešķirti 700 000 eiro gadā, tas paredz divu festivālu līdzfinansējumu, sava orķestra darbību un valsts svētku svinības
  • No Valsts Kultūrkapitāla fonda ik gadu tiek saņemti 180 000 eiro

Vietējās ekonomikas sildīšana

2013. gadā, pēc koncertzāles atklāšanas, apmeklētāju pieplūdums bija likumsakarīgs – jauns objekts, cilvēki bija interesanti. Bija prognozēs, ka 2014. gadā apmeklētības līmenis kritīsies, taču skaitļi pārsteidza – tas pieauga, krituma nebija arī 2015. un 2016. gadā.

„Gors” ir daudzfunkcionāls komplekss, kurā atrodas restorāns, divas zāles, mēģinājumu zāle, semināru, konferenču un korporatīvo pasākumu telpa.

Koncertzāle silda vietējo ekonomiku un savā ziņā veido vietējo infrastruktūru. Kompleksā var rīkot konferences, kuru dalībnieku skaits ir līdz 1000 cilvēkiem. Taču problēmu rada tas, ka Rēzeknes viesnīcās ir tikai nedaudz vairāk par 300 vietām. Pilsētas plānos ir jaunas viesnīcas celtniecība.

„Gors” palīdz atšķirt savējos un svešajiem

D. Zirniņa ar ironiju saka, ka, rakstot projektus, ir pastāv nerakstīts likums, -- jo briesmīgāks nosaukums, jo vērienīgāks projekts. Rezultātā Latgales vēstniecības projektam tika dots nosaukums „Austrumlatvijas daudzfunkcionālais reģionālais centrs Rēzeknē”. „Normālam cilvēkam šis nosaukums neko neizsaka. Tā taču ir ne tikai koncertzāle. Sākām meklēt variantus, darba procesā to bija ļoti daudz. Vajadzēja atrast ne vien atmiņā paliekošu nosaukumu, bet apzīmējumu, kas norāda  misiju. Tā radās nosaukums „Latgales vēstniecība „Gors””. Bija vajadzīgs emocionāls „piesitiens”. Ja mēs objektu nosauktu vienkārši, piemēram, pa Rēzeknes koncertzāli, lai kā mēs stāstītu par izcilo akustiku, transformējamām skatuvēm, tas neradītu interesi. Mārketinga ziņā tas ļoti daudz palīdzēja. Mēs ieviesām vēstniecību modi, un tagad atklāj nevis filiāles, zāles utt., bet vēstniecības,” smaidot saka  Diāna.

„Gors” latgaliešu valodā nozīmē „gars”. Pēc tā, kā šo vārdu izrunā, var noteikt, vai cilvēks ir no Latgales vai cita reģiona. Vietējie „Gors” izrunā ar cieto „o”, bet atbraucēji burtu „o” stiepj.

Uzziņai

  • „Gors” tehniskā projekta autori – Daiga Bikša un Uldis Balodis (SIA „Vizuālās modelēšanas studija”)
  • Akustika speciāli projektētās zālēs atzīta par labāko reģionā un ļauj pilnībā izbaudīt operu, baletu, simfonisko mūziku utt.
  • Lielā zāle – 1000 sēdvietas (3000 stāvvietas)
  • Mazā zāle „Zīdaste” – 220 sēdvietas (1000 stāvvietas), to īrē kinoteātris
  • Trīs pasākumu telpas līdz 60 cilvēkiem
  • Deju zāle, mēģinājumu zāles, ģērbtuves
  • Rēzeknes dzimtsarakstu nodaļa
  • Restorāns
  • Vasarā atvērta terase

Komentāri

28.06.2017 20:23
Cau
Ilga, čau!
22.06.2017 00:42
Ģertrūde
Jā, piekrītu Konstancei, un Gors pie tam vēl savāca labākos kolektīvus - orķestri, kori, Dzigu, Vīterus, "duraciņus"atstājot kultūras namā, bet pats Gors ir kaut vienu tautas mākslas kolektīvu izveidojis. Visi Gora panakumi balstās tikai faktorā, ka to baro (sātigi un brangi) no valsts un pašvaldības budžeta! ja vajadzētu pašiem naudinu nopelnīt, čušs būtu!!! Pārplīstu kā tukšs ziepju burbulis!
22.06.2017 00:37
Konstance
Jā, bet Gors ir dotējama, un pag.gadā peļņa bija tikai nedaudz virs 1000 euro! Cik ilgi Goru dotēs Rēzeknes pašvaldība, kura pati ir dotējama no pašv.izlīdzināšanas fonda? Cik ilgi Gors slauks KKF un valsts budžetu? Kad Goru atklāja, pati Zirniņa deklarēja, ka komanada (štats) būs ļoti kompakts, neliels, bet ļoti darbīgs. Tagad jau Gorā ar visu orķestri pāri 60 darbiniekiem, kuriem jamaksā algas. Un nevajag lūdzu deklarēt, ka Gors ir Latgales kultūras centrs. Gors ir galvenokārt vieskolektīvu gastroļu vieta. Atbrauc viesmākslinieki, uzstājas, uzšvīkst un nodziest viss. Un atkal tukšs un kluss ir lauka klajumā...

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 25. jūlijs
Otrdiena
Jēkabs, Žaklīna
+15.7 °C
neliels lietus