Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados

Jurijs Kopasovs: "Svarīgāk ir dzīvot nevis ilgāk, bet interesantāk"

Publicitātes foto

Septembrī izcilajam Daugavpils sportistam, sporta meistaram kanoe airēšanā un aktīvam fizkultūrietim Jurijam Kopasovam apritēja 70 gadi. Viņa dzīve joprojām ir interesanta un aizraujoša, un ar savu piemēru J. Kopasovs motivē citus tiekties aizvien augstāk.

Ceļā uz airētāja karjeru

Pirmais sporta veids, ar ko Jurijs nolēma nodarboties, bija bokss. Jaunībā viņš kopā ar vecākiem dzīvoja Varšavas ielā, kurā atradās boksa sekcija. Pilsētā bija attīstīta sporta bāze, un tas dāvāja zēnam neskaitāmas iespējas. Viņš izmēģināja spēkus sporta vingrošanā, tenisā, peldēšanā utt. Vairākus gadus dzīvojot Rīgā, Jurijs nonāca pantomīmas trupā un pat kādu laiku bija slavenā baletmeistara Māra Liepas (tolaik – vēl studenta) audzēknis.

Atgriezies Daugavpilī, Jurijs bieži devās uz Lielo Stropu ezeru, kur jaunieši vizinājās laivās. Vēlāk šī vieta būtiski ietekmēja viņa turpmāko likteni. Pa desmit dienām strādājot purvu tīrīšanā Kraujā, Jurijs brīvo laiku veltīja ūdens izklaidēm, kur viņu arī ievēroja treneris Boriss Prirodins, kurš vēlāk Daugavpilī sagatavoja septiņus starptautiskās klases sporta meistarus  airēšanā. Šī tikšanās bija jaunieša profesionālās karjeras sākums.

"Lēmums nodarboties ar kanoe airēšanu  nebija svarīgs solis manā dzīvē, tas nebija jāapsver," atceras J. Kopasovs, "padomju laikos visiem bija pilnīgi vienādi apstākļi. Cilvēki saņēma maz, taču sportam  piešķīra daudz. Tā bija intriģējošam iespēja."

Lielā airēšana

Sporta veterāns stāsta, ka viņam ir ļoti palaimējies ar treneri. Daugavpils sporta pārvalde prata motivēt augstu rezultātu sasniegšanai. Septiņdesmitajos gados attieksme pret sportu bija pavisam citādāka, nekā tagad. Mūsdienu sistēma"nauda—produkts" maina cilvēku, secina Jurijs.

Patiecoties Borisam Prirodinam, Jurija Kopasova dzīvē sākās nozīmīgs periods – viņu iekļāva PSRS kanoe airētāju izlasē, Jurijs startēja gan vieniniekos, gan divniekos. 1970. gadā viņš kļuva par PSRS čempionu 10 km distancē. Tuvojās 1972. gada Minhenes Olimpiskās spēles, taču, tā kā pārlieku ilgi gatavoja pases, uz turieni nācās sūtīt citu sportistu. Jurijs to ļoti pārdzīvoja, jūtu uzplūdā nolēma pamest airēšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tolaik viņu iesauca armijā. Taču arī dienestā viņš nešķīrās no airiem, jo ātri vien kļuva par sporta biedrības "Dinamo" biedru.

Jurijs joprojām izcīna zeltu veterānu kanoe airēšanā

Pēc pāris gadiem Jurijam Kopasovam radās iespēja piedalīties 1979. gada PSRS Tautu spartakiādē, kur viņš sasniedza lielisku rezultātu. Atpūta viņam nāca par labu, un jau drīz vien starptautiskajās sacensībās Traķos Jurijs izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē ar divu korpusu pārsvaru. "Toreiz visi teica: "Kopasovs ir atgriezies." Un tad es noteicu sev mērķi -- 1980. gada Maskavas Olimpiskās spēles. Taču viss izjuka vienā mirklī nepareizas laivu svēršanas dēļ. Tas bija liels skandāls. Un tie bija pēdējie gadi, kad es startēju tādā līmenī," stāsta sportists.

Jauna aizraušanās – ūdens tūrisms

Beidzis savu profesionālo airētāja karjeru, Jurijs Kopasovs, kuru pastāvīgi aicināja strādāt pat treneri dažādos kolektīvos, nolēma nopietni pievērsties jaunam hobijam – ūdens tūrismam. Ar šo ideju viņu un daudzus aktīvus daugavpiliešus septiņdesmito gadu beigās aizrāva ķīmiskās šķiedras rūpnīcas sporta kluba entuziasts Anatolijs Hlopoks. Pēc tam sākās  īsti piedzīvojumi – braucieni ar laivām pa Latvijas, Lietuvas, KPFSR un Vidusāzijas upēm.

J. Kopasovs ir pārliecināts, ka mūsdienu jaunatne nespēj pat iedomāties, cik daudz zaudē, nepavadot laiku dabā. Turklāt tūrisma kultūra radina cilvēku rūpēties par vidi – savākt savus atkritumus, paslēpt zem velēnām ugunskurus, kā arī daudz ko citu.

Mūzikas vakarus, saskarsmi ar interesantiem cilvēkiem un savvaļas dabu  nevar salīdzināt ar XXI gadsimta jaunatnes izklaidēm.

Sportists - sava ķermeņa pazinējs

Jurijs apgalvo, ka airētāji ir universāli sportisti, kuriem jāattīsta visas muskuļu grupas. Viņš nodarbojies ar daudziem sporta veidiem – skriešanu, slēpošanu, svarbumbu celšanu, slidošanu u.c., dažkārt piedalījies arī profesionālās sacensībās. Jurijs Kopasovs zina arī fizioloģiju, jo absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Katru otrdienu – svarbumbu celšana

"Mana pētnieciskā darba tēma bija sirdsdarbība," stāsta Jurijs, "es secināju, ka sirdsdarbība un pulss ir galvenie cilvēka fiziskā stāvokļa rādītāji."

Sporta veterāns iesaka – labākais veids, kā ikdienā pārbaudīt savu veselību, ir pulsa skaitīšana no rīta. Jo tas lēnāks, jo lielākas ir cilvēka veselības un izturības rezerves. Ja pulss ir ātrāks, nekā iepriekšējā dienā, cilvēkam jāpadomā par atpūtu. Pirmām kārtām, tas attiecas uz miegu, kura režīms ir sporta rezultātu un ilga mūža pamatā.

Pilnu rakstu lasiet 6.oktobra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.

2017. gada 13. decembris
Trešdiena
Lūcija, Veldze
+1.6 °C
daļēji mākoņains