Izglītot sabiedrību, socializēt suņus un mainīt Daugavpils pašvaldības saistošos noteikumus, kas pagaidām vairāk ierobežo, nekā atvieglo suņu un to saimnieku dzīvi pilsētā. Lai to īstenotu, apvienojušās Daugavpils novada un Daugavpils dzīvnieku tiesību aizstāvju nevalstiskās organizācijas -- "Otrā māja dzīvniekiem" un „Latgales sporta suņu biedrība". Par to, kādi mērķi izvirzīti, apvienojot idejas un resursus, "Latgales Laikam" pastāstīja to vadītāji Žaneta Sosnāre un Arvis Soldāns.
"Patversmes pārstāvji mani uzrunāja, piedāvājot Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā rīkot labdarības pasākumu," A. Soldāns skaidro, ka, lai gan galvenais 4. oktobrī notikušā koncerta "Dod, ķepu draugs!" mērķis bija savākt ziedojumus patversmes ēkas rekonstrukcijai, tas bija labs sākums jaunai sadarbībai. Kopš abu biedrību vadītāju pirmās tikšanās nepagāja ne divas nedēļas, kad jau bija sarīkoti divi pasākumi. Turklāt tajos tika savākti ziedojumi 350 eiro apmērā patversmes "Otrā māja" ēkas rekonstrukcijai, tās teritorijā iestādītas 100 eglītes, ir arī vairākas veicamo darbu idejas.
Mainīt noteikumus
Pašlaik Daugavpils pilsētas domes sasaistošie noteikumi nosaka, ka suņus nedrīkst ievest bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, izglītības iestādēs un to teritorijās, izklaides vietās, sporta laukumos, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās un publisko pasākumu norises vietās. „Pašlaik pilsētas robežās pašvaldība aizliedz praktiski visu: apmeklēt masu pasākumus, pludmales,” skaidro A. Soldāns. Abu biedrību mērķis ir to mainīt, uzsākot dialogu ar pašvaldību.
Par to, ka šie noteikumi ir novecojuši salīdzinājumā ar regulējumiem citās pilsētās gan Eiropā, gan Latvijā, liecina vairāki piemēri. Ž. Sosnāre pilsētas svētkos šogad novērojusi, ka policija rakstījusi sodus pilsētas viesiem, kas Dubrovina parkā pastaigājās ar suni. Pie viņas piegājis pārsteigts sešu retrīveru saimnieks no Lietuvas un pastāstījis, ka bieži ceļo ar saviem suņiem, bet nekur nav saskāries ar šādiem absurdiem noteikumiem. Savukārt A. Soldāns ar to saskāries personīgi, kad nācies atteikties no domas 18. novembrī ar savu suni piedalīties lāpu gājienā.
Abi gan uzteic valsts līmenī ieviesto obligāto suņu čipēšanu. Gadās arī, ka suns noklīst pats gluži nejauši - mežā, dzenoties pakaļ kādam dzīvniekam, vai uzskrienot automašīnai un sabīstoties. Tāpēc daļa klaiņojošo suņu nereti nemaz nav klaiņotāji, bet gan apjukuši dzīvnieki, kurus izmisīgi meklē kāds saimnieks. Tomēr galvenais čipēšanas mērķis ir cīnīties pret negodprātīgajiem saimniekiem un, lai gan likums pieņems, tā kontrolējošās institūcijas, viņuprāt, vēl nav sākušas sekmīgi darboties. "Pašvaldības policija ir iegādājusies dažus čipu lasītājus," skaidro A. Soldāns, "bet es uzskatu, ka to varētu izsniegt katram policistam, lai viņš varētu nolasīt čipu jebkuram sunim. Pusgada laikā, intensīvi veicot šo darbu, manuprāt, pilsētā vairs nebūtu neviena nečipēta suņa." Pagaidām gan abi Daugavpilī vēl nav redzējuši, ka pašvaldības policisti šos lasītājus izmantotu.
Socializēt suņus
A. Soldāns stāsta, ka viņa suns ir sertificēts, čipēts un apmācīts, lai adekvāti uzvestos masu pasākumos. Turklāt tas spēj pat palīdzēt slīkstošiem cilvēkiem. Zīmīgi, ka, tā kā pilsētā suņiem pludmalēs atrasties ir aizliegts, neesot, kur sunim trenēties. „Suns būs gudrs tikai tad, ja viņam ir gudrs saimnieks,” A. Soldāns.
Pilnu rakstu lasiet 13. oktobra numurā.
