„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+2.0 °C
apmācies

Nosaukuma maiņa vairos atpazīstamību

Jeļena Čursina

Beidzamajā laikā daudz tiek rakstīts par Daugavpils Universitātes nosaukuma maiņu – tā plāno pārtapt par Austrumlatvijas Universitāti. Augstskolas nosaukums jau ir mainīts vairākkārt, taču tikai tagad tajā tiek saskatīts pašreizējā rektora savtīgs aprēķins un pat politiskas aizkulises.

Arvīds Barševskis kliedēja šīs baumas. Sarunā ar „Latgales Laiku” viņš paziņoja, ka tamlīdzīgas publikācijas pierāda sen zināmu patiesību – cik cilvēku, tik viedokļu, turklāt daži jebkuru informāciju izmanto nomelnošanai. Komentējot izteikumus par mēģinājumu ar universitātes nosaukuma maiņas palīdzību pretendēt uz trešo termiņu rektora amatā, A. Barševskis uzsvēra, ka pat netaisās izvirzīt savu kandidatūru uz šo amatu. Turklāt rektora izvēle nevar būt no kāda atkarīga, jo tā notiek aizklātā balsošanā. Atgādinām, ka A. Barševskis DU rektora amatā atrodas jau divus termiņus (viens termiņš – 5 gadi).

Par Daugavpili uzzinās

Kā teica A. Barševskis, DU nosaukuma maiņas mērķis ir augstskolas popularizēšana gan Latvijā, gan ārzemēs. Vārdam „Latvijas” universitātes nosaukumā jāpiesaista vairāk potenciālo studentu, īpaši ārzemnieku. „Mēs bieži piedalāmies zinātniskās konferencēs ārzemēs, nosaukums „Daugavpils” tur maz ko izsaka, tam nav atpazīstamības,” atzīst rektors, „savukārt par Latviju ir dzirdējusi visi.”

A. Barševskis apgalvoja, ka reorganizācijas procesā darbinieki netiks atlaisti, visdrīzāk, vienkārši tiks likvidēti daži amati: „Pedagogiem būs vairāk laika zinātniskajai darbībai un darbam ar studentiem, jo universitātei tas ir ļoti svarīgi.”

Atbildot uz jautājumu par citu Latgales augstskolu pievienošanu universitātei, A. Barševskis teica, ka tas ir ļoti garš un sarežģīts divpusēju sarunu process. Šī procedūra netiek uzspiesta ar varu – ja kādu no pusēm kaut kas neapmierina, apvienošanās nenotiek. „Šajā ziņā mums jau ir veiksmīga pieredze, sarunas ar Daugavpils medicīnas koledžu un Rīgas ģeodēzijas institūtu,” atzīmēja A. Barševskis. Viņš pastāstīja, ka pamatojoties uz apvienošanos ar medicīnas koledžu, kura ieplānota 2018. gada pavasarī, tiek izstrādāta turpmākās medicīniskās izglītības programma šeit, Daugavpilī, jo pagaidām šādas iespējas ir tikai Rīgas Stradiņa universitātē.

Kurš ar kuru?

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks saka, ka pagaidām nekādi priekšlikumi par apvienošanos no Daugavpils Universitātes nav saņemti. Taču viņš pret tamlīdzīgiem eksperimentiem izturas negatīvi: „Mūsu akadēmija ir pilnvērtīga, pašpietiekama izglītības iestāde, mums ir lieliskas programmas, turklāt dažas – vienīgās Baltijas valstīs. Savukārt filiāles neattīstītās, tāpēc apvienošana ir solis atpakaļ.”

E. Teirumnieks uzsvēra, ka Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija apvienošanās gadījumā būs zaudētāja, jo lielām augstskolām ir grūtāk pielāgoties kaut kādām pārmaiņām, tās nav tik mobilas. Piemēram, RTA gada laikā izstrādāja Līvānu novada domei mašīnbūves pasniegšanas programmu un tagad veiksmīgi ar to sadarbojas. No DU Līvāni gaidīja šo programmu trīs gadus, un tā arī nesagaidīja. Edmunds Teirumnieks uzskata, ka runas par augstskolu apvienošanu ir dīvainas un nesaprotamas. „Vai mums nepievienot sev Daugavpils Universitāti?” viņš ironiski saka.