Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. To paredz papildinājumi Militārā dienesta likumā, ko Saeima 16. novembrī pieņēma galīgajā lasījumā.
Šāda iespēja nepieciešama, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas stāties Zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji.
Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs ir noteicis, ka līdz 2018. gadam ir jāapmāca 3000 rezerves karavīri, ziņo Saeimas Preses dienests. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, Latvijas pilsoņiem jādod iespēja brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.
Izmaiņas nosaka Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.
Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz noteiktu laiku ar rezerves karavīru, kuram ir amatam atbilstoša izglītība un kvalifikācija, piemēram, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.
Arī jaunsargus vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīs NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.
Likumā veikta arī virkne grozījumu, kas attiecas uz virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtību, bijušo zemessargu uzņemšanu dienestā, karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci u.c. Tāpat precizēts un papildināts to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā.
