Novembris Latvijā ir svētku mēnesis, tāpēc „Latgales Laiks” vēlējās noskaidrot, kad cilvēkā rodas dzimtenes sajūta un vai to var ieaudzināt. Lai saņemtu atbildes, mēs devāmies uz Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēm.
Ģimenes loma
Visas bērnudārzu audzinātājas uzsver, ka patriotisma audzināšanā svarīga loma ir ģimenei, kurā aug bērns. Tieši vecāki spēj ieaudzināt patriotisma jūtu pamatus, dzimtenes sajūtu. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes ir kā palīgs, kas spēj ievirzīt vajadzīgajā gultnē. „Šajā jautājumā galvenais ir atrast zelta vidusceļu,” saka 17. bērnudārza vadītājas vietniece Velta Prokofjeva, „šādi pamatjēdzieni jāmāca neuzbāzīgi, izmantojot apkārtējo cilvēku piemēru.” Šī bērnudārza darbinieces rīko mājas, ģimeņu vakarus. Tieši tādus pašus, kādi bija mūsu senčiem, kad kopā sapulcējās visa ģimene – bērni dziedāja un rotaļājās, bet vecāki darināja rokdarbus. Kā stāsta V. Prokofjeva, ģimenes aktīvi piedalās šādās vakarēšanās, mācās komunicēt cita ar citu, strādā rokdarbus.
Šo domu atbalstīja arī 29. bērnudārza audzinātāja Natālija Čitalkina: „Jāsāk ar mazumiņu – attiecībām ģimenē, attiecībām ar vienaudžiem, pēc tam var runāt par attieksmi pret pilsētu, valsti.” Bērnudārzi aktīvi piedalās patriotiskos pasākumos, gatavo koncertus, izstādes, piedalās lāpu gājienā. Tā arī tiek ieaudzināta dzimtenes sajūta – caur tradīcijām un tautas gudrību.
Spēka zīmes
Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājas pastāstīja, ka bērniem patīk tikšanās ar Zemessardzes, Jaunsardzes pārstāvjiem, nodarbības ar robežsargiem un kinologiem. Visi bērnudārzi ik gadu rīko šādus pasākumus. 24. bērnudārza vadītājas vietniece Inese Kapteine uzskata, ka, rīkojot šādas tikšanās, svarīgākais ir parādīt, cik profesija ir vīrišķīga. Audzināšanas procesā ir svarīga vīrieša loma, bet lielāko daļu laika -- gan mājās, gan bērnudārzā, bērns pavada kopā ar sievietēm.
Lāčplēša dienas priekšvakarā 24. bērnudārza audzēkņi kopā ar tētiem pagalmā svinīgi iededza spēka zīmes. „Tēva diena tiek svinēta septembrī,” stāsta I. Kapteine, „bet mūsu pirmsskolas izglītības iestādē jau kļuvis par tradīciju tieši novembrī rīkot metodisku pasākumus, kuros aktīvi piedalās tēvi.”
Spēka zīmes šim bērnudārzam ir nacionālais vadmotīvs, tam veltītas izstādes un nodarbības.
Savukārt 29. poļu bērnudārzam ir dubulti svētki, jo Polijas Republikas Neatkarības diena sakrīt ar Lāčplēša dienu Latvijā, taču tas sagādā divkāršu prieku, saka tā darbinieki. Šis bērnudārzs ir spilgts divu tautu kultūru apvienojuma piemērs. Šeit bērnus māca gan poļu, gan latviešu valodā. Šis mācību modelis caurauž visu izglītības procesu, turklāt izglītības iestādē latviešu patriotiskā atribūtika vienmēr ir blakus poļu atribūtikai. Daugavpils poļi rāda piemēru – viņi ciena savu tēvzemi un dzimteni – Latviju.
