Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 22. aprīlis
Svētdiena
Armanda, Armands
+7.4 °C
daži mākoņi

Jaunā ēra veselības aprūpes sistēmā

„Apzināmies, ka no 1. janvāra sistēmai jādarbojas obligāti,” stāsta Aina Maskalāne // Foto: Dinija Jemeļjanova

Līdz ar šī gada 1. janvāri sācies jauns posms valsts veselības aprūpē – E-veselības sistēmai nu jādarbojas visās ārstniecības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs un aptiekās. Realitātē tas gan nozīmē, ka pagaidām obligāti jāelektronizē tikai medikamentu receptes un darba nespējas lapas. Lai arī tādējādi pagātnē atstājam grūtības, ko sagādāja ārstu rokrakstu atšifrēšana, kā arī iespēju nozaudēt papīra receptes, taču arī jaunajai sistēmai ir savi trūkumi un nepilnības. 

Kaut gan reāli e-veselības sistēma sāka darboties tikai tagad, kritiku tā saņēmusi jau iepriekš. Jau 2015. gadā Valsts kontroles veiktajā revīzijā secināts, ka E-veselības ieviešana ilgusi deviņus gadus, un, tā kā sistēmas ieviešanas datums vairākkārt pārcelts, zaudēti vismaz 3 miljoni eiro. E-veselības projekta budžetu gan līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tieši projekta saistības, proti, iekļaušanās termiņos, noteikušas, ka no E-veselības atteikties nevarēs.

Tomēr vēl decembrī simtprocentīgi visas iestādes sistēmai nebija pieslēgušās. Piemēram, pēc Nacionālais veselības dienesta (NVD) informācijas, decembra sākumā sistēmai bija pieslēgušies tikai 83% ģimenes ārstu. Šobrīd E-veselības sistēmā informāciju pārauga un sniedz vairākas iestādes – Pilsonības un migrācijas lietu dienests, ārstniecības iestādes un ģimenes ārsti, visu pārrauga NVD. Savukārt iedzīvotāji jeb pacienti visu informāciju par sevi var pārskatīt, autorizējoties portālā eveseliba.gov.lv, tur ikviens arī var apskatīt, cik un kādas iestādes sistēmai pieslēgušās.

Lietderīga, bet pagaidām - lēna

„Esam nodrošinājuši, ka visos kabinetos, kur jāizraksta receptes, jau visu decembri ir pieslēgums sistēmai,” stāsta Daugavpils Centra poliklīnikas vadītāja Aina Maskalāne. Pieslēgties sistēmai ātrāk kavējis nepieciešamās aparatūras trūkums atsevišķos speciālistu kabinetos. Viņa atzīmē, ka, atšķirībā no pacientiem, medicīnas iestādes darbinieki izmanto dažādas programmatūras, piemēram, viņas vadītajā poliklīnikā izmanto „Ārsta Biroja” programmatūru.

Kaut gan nākotnē paredzēts, ka visa ārstniecības personāla komunikācija un pacienta medicīniskā dokumentācija tiks elektronizēta, pirmais solis, kas būtiski izmainījis ne tikai ārstu, bet arī pacientu ikdienu, ir e-receptes. Mediķiem receptes jāizraksta elektroniski, praktiski tas nozīmē ievadīt pacienta personas kodu, nepieciešamo zāļu kodu un citu informāciju, kas būtu jāraksta arī ierastajā papīra receptē. 

Pilnu rakstu lasiet 9. janvāra numurā