Latvijā janvāra sākumā fiksēti četri saslimšanas gadījumi ar masalām, visi saslimušie ir pieaugušie, tas ir pirmais masalu uzliesmojums beidzamajos trijos gados.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, no 2016. gada novembra līdz 2017. gada oktobrim Eiropā fiksēti aptuveni 14 tūkstoši masalu saslimšanas gadījumu.
Daugavpilī masalu nav, informēja vecākā epidemioloģe Nonna Vološčuka. Pēdējo reizi pilsētā šī saslimšana fiksēta XX gadsimta deviņdesmitajos gados. Vakcinācija pret masalām tiek veikta viena un septiņu gadu vecumā. Ik gadu tiek veikta uzskaite, cik ģimenes atsakās no vakcinācijas, -- 2016. gadā bija 15 gadījumi, kad vecāki atteicās vakcinēt gadu vecus bērnus, savukārt 17 gadījumos nevēlējās vakcinēt septiņgadīgos. Kā liecina statistika, vakcinācija pret masalām Daugavpilī tiek veikta par 90%.
Masalas ir vīrusu infekcijas slimība, kura sākas ar klepu, iesnām un drudzi. Pēc tam parādās izsitumi, ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 41 grādam. Masalas ir bīstamas, jo slimības sākumā simptomi atgādina saaukstēšanos.
Kopš 2000. gadiem kļuvuši biežāki saslimšanas gadījumi ar garo klepu. Tā ir bīstama bakteriāla infekcija ar spazmatisku klepu. Kā teica N. Vološčuka, garā klepus izplatība saistīta ar novecojušo vakcinācijas grafiku. Garā klepus vakcīna darbojas ierobežotu laiku, var saslimt 6—7 gadus pēc vakcinēšanās. Agrāk pret garu klepu potēja vairākkārt, taču tikai jaunā vecumā, tas ir iemesls, kāpēc tagad saslimst vecāko klašu skolēni un pieaugušie. Šo slimību smagi panes mazi bērni, kuri nav vakcinēti, tā var novest pie letāla iznākuma. Saslimšana ar garo klepu visbiežāk tiek fiksēta rudens beigās un ziemā.
Parādoties izsitumiem un augstai ķermeņa temperatūrai, smagam klepum, Nonna Vološčuka rekomendē nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta. Lai izvairītos no inficēšanās ar minētajām slimībām, ieteicams laikus vakcinēties.
