„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. marts
Otrdiena
Jāzeps, Juzefa
+2.5 °C
apmācies

Anglis Daugavpilī – desmit mūzikas un mīlestības gadi

Mūzikas pasākumos Daugavpilī bieži var sastapt staltu un smaidīgu vīrieti, kurš pilnībā koncentrējies darbam ar aparatūru. Jau gandrīz desmit gadus anglis Džeimss Boterils dzīvo Daugavpilī kopā ar savu dzīvesbiedri Jeļenu. Džeimsa sirdslieta ir mūzika, viņam ir skaņu ierakstu studija, mūziķis bieži uzstājas kopā ar dažādiem kolektīviem – Džeimss ir ģitārspēles virtuozs. Latvijā mūziķis nokļuva, pateicoties notikumu virknei, kuri viņu atveda uz Daugavpili.

Jūrnieks, mehāniķis un rokeris

Džeimss Boterils dzimis Lielbritānijas dienvidos Portsmutā, sešpadsmit gadu vecumā viņš iestājās jūras kara flotē. Jūrniecībai, kur viņš guva lieliskas sekmes gan kā profesionāls mehāniķis, gan virsnieks, Džeimss veltīja lielu daļu savas dzīves un uz sauszemes atgriezās tikai 32 gadu vecumā. Pieņemt šādu lēmumu pamudināja divas vēlēšanās – viņš gribēja nodarboties ar klasiskajiem (retro) automobiļiem un mūziku.

Abi sapņi ļoti ātri piepildījās. Džeimsu uzaicināja autobūves kompānija „Jaguar”, pēc tam „MG Cars”, kuras arī tagad specializējas ekskluzīvu auto ražošanā. Vēlāk Džeimss nolēma izveidot savu remonta biznesu, un arī tas bija veiksmīgs. Vienlaikus viņš uzstājās kopā ar dažādām mūzikas grupām. Brīdī, ka Jorkā viņš sastapa Jeļenu, viņa dzīve jau bija uzņēmusi strauju tempu.

Kopā ar Jeļenu, kura no Daugavpils bija pārcēlusies uz Angliju, viņi ceļoja ar motociklu. Pēc kāda laika sāka dzīvot kopā un vairs nedomāja par to, ka pirmo reizi viens otru ieraudzīja iepazīšanās portālā. Sākumā Džeimss pat nepievērsa uzmanību tam, ka viņa otrā pusīte ir no Latvijas, uz kurieni viņi drīzumā nolēma pārcelties.

Jeļena savas dzīves lielāko daļu pavadīja Daugavpilī, viņa ir dzimusi Krievijā, no Ņižņijnovgorodas ģimene pārcēlās šurp, kad Jeļena bija pavisam maza. Šeit viņa pabeidza 5. pamatskolu, ieguva medmāsas izglītību. Uz Lielbritāniju Jeļenu uzaicināja meita no pirmās laulības, tur arī liktenis viņu saveda kopā ar Džeimsu.

Džeimss un Jelena

Sveicināta, Latvija!

Džeimsam un Jeļenai bija vairāki iemesli doties uz Latviju. Pirmkārt, viņai beidzās Eiropas veselības apdrošināšanas kartes derīguma termiņš. Otrkārt, Džeimsu ieintriģēja dzīvesbiedres dzimtene. Treškārt, vēlāk viņiem abiem vajadzēja rūpēties par Jeļenas vecākiem, kuri pēkšņi saslima. Turklāt uzņēmīgajam anglim uzreiz iepatikās Latvijas lauki, un viņš nolēma iegādāties viensētu Ilūkstes novada Šēderes pagasta Raudā.

„Mana pirmā iepazīšanās ar Latviju un Daugavpili bija visai biedējoša,” stāsta Džeimss, „2007. gadā, braucot no galvaspilsētas, vietām vēl bija gari grantētu ceļu posmi, kuri man bija īsts pārbaudījums. Savukārt pilsētā bija daudz nesakoptu un pamestu vietu, bet cilvēki man šķita ļoti nepieklājīgi. Ir patīkami apzināties, ka tagad tas viss ir būtiski mainījies. Lai gan es vēl joprojām šeit nebraucu ar motociklu – mani biedē ceļi, stirnas un mežonīgie autobraucēji, kuri tic savai nemirstībai.”

Brita sirdi Latgalē iekaroja neskartā daba, tīrais gaiss un ēdiens. Kā teica Džeimss, tik garšīgu un dabisku ēdienu (lauku biezpiens, krējums, kartupeļi, ievārījums) nekur citur viņam nav nācies nogaršot. Lai gan Jeļena arī agrāk cienāja viņu ar visdažādāko „slāvu eksotiku”, šeit ēdieni ieguva gluži jaunu garšu.

Pie pārtikas Džeimss pierada diezgan ātri, bet, lai sarastu ar vietējiem iedzīvotājiem, bija nepieciešams daudz ilgāks laiks. Viņaprāt, latvieši un krievi Latvijā atšķiras. Latvieši ir diezgan pesimistiski un ne īpaši tic saviem spēkiem, savukārt krievi dažkārt ir ļoti rupji un grib visu kontrolēt. Tajā pat laikā viņš atzīst, ka Anglijā cilvēki ir pārlieku pieklājīgi – „atvainojiet”, „lūdzu” – tie ir visbiežāk lietojamie vārdi, kas bieži vien kaitina.

Mūzika un draugi

Viens no pirmajiem Džeimsa uzdevumiem Daugavpilī bija atrast tādus pašus mūzikas fanus, kā viņš pats. Viņš ātri atrada kopīgu valodu ar grupas „Dabasu Durovys”, „Elpa”, „Musiqq” dalībniekiem,  mūzikas pasākumu organizatoriem Juriju Nikolajevu un Andreju Faibuševiču, ar daudziem citiem mūziķiem un entuziastiem. Reiz vienā no saviem koncertiem Džeimss nolēma patstāvīgi noskaņot aparatūru sev, un paveica to tik profesionāli, ka pēc tam viņu sāka aicināt uz dažādiem pasākumiem kā skaņu režisoru. Džeimsam un viņa draugiem ir sava skaņu ierakstu studija, kura vienmēr ir atvērta gan jauniem, gan pieredzējušiem mūziķiem.

Spēlējot kopā ar "Dabasu Durovys"

Džeimss un Jeļena pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī 2009. gada novembrī, pa šo laiku anglis apceļoja gandrīz visu Latviju. Viņš uzstājās pilsētu svētkos, rokmūzikas festivālos un pat Dailes teātrī. Tagad Džeimsa balss skan arī radio – viņš profesionāli ieskaņo dažādus reklāmas materiālus par Daugavpili un Latgali angļu valodā. Džeimss ir arī jauno mūziķu mentors. Savukārt Jeļena viņu vienmēr atbalsta un vērīgi seko, lai viņš nepārpūlas, kā tas bija Anglijā, kad Džeimss strādāja desmit stundas dienā, tostarp arī sestdienās.

„Džeimss ir ļoti gādīgs, uz viņu var paļauties,” saka Jeļena, atbildot uz jautājumu, kas viņus piesaistīja vienu otram, „ar viņu nekad nav garlaicīgi. Būdams jūrnieks, viņš ir daudz kur pabijis, tāpēc Džeimsa stāstus par dažādām valstīm un tautām var klausīties stundām. Viņš pastāvīgi paplašina manu redzesloku.”

Savukārt Džeimss uzsver ne tikai Jeļenas rūpes, bet arī drosmi, kas izpaudās, pateicoties kopīgiem braucieniem ar motociklu. Jeļena uzskata, ka no visdažādākajām vīrieša un sievietes tautības kombinācijām „anglis + krieviete” ir viena no labākajām.

„Šādā pārī cilvēki lieliski papildina un līdzsvaro viens otru,” viņa saka, „angļi neko negaida no sievietes sadzīviskā ziņā, savukārt sieva -- krieviete vienmēr cenšas radīt pēc iespējas mājīgāku gaisotni, un tas vīriešus patīkami pārsteidz. Turklāt sieviete var būt brīva – varu gatavot, varu negatavot. Mēs neuzstādām viens otram stingrus noteikumus.”

Kā teica Džeimss, Daugavpilī viņam pastāvīgi jautā: „Ko tu šeit dari? Kāpēc esi šeit?”, kas viņā vēl joprojām izraisa izbrīnu: „Itin kā dzīvošana šeit būtu kaut kas pretdabisks!”

„Mēs šeit jūtamies ļoti komfortabli,” atzīst mūziķis, „man patīk tas, ko daru, mans darbs. Mēs esam pazīstami ar labiem, interesantiem cilvēkiem. Mums nav, par ko sūdzēties. Es gribēju pamainīt dzīves ritmu, un man tas izdevās.”