„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+9.2 °C
skaidrs laiks

Iedzīvotāji satraucas par sava rajona ekoloģiju

Jeļena Ivancova

No decembra beigām līdz janvāra vidum aktīvi Ķīmiķu mikrorajona iedzīvotāji organizēja parakstu vākšanu pret „atkritumu katlumāju” celtniecību saskaņā ar uzņēmuma „AADSO” projektu. Taču, kā izrādījās, izdarīt secinājumus par jauno iekārtu ietekmi uz vidi vēl ir pāragri.

Uzņēmuma „AADSO” vadītājs Aivars Pudāns kampaņu uztvēra mierīgi un diezgan ātri nomierināja iedzīvotājus. Viņš paziņoja, ka izmešu ietekmes uz vidi rezultāti būs zināmi tikai aprīlī. Šo darbu pašlaik veic SIA „Geo Consultants”. Pavasarī tiks organizēta arī sabiedriskā apspriešana, kurā ikviens pilsētnieks varēs izteikt savu viedokli.

„Ir visai dīvaini vērot šādu daugavpiliešu reakciju,” teica A. Pudāns, „pirmkārt, lielākā daļa privātā sektora iedzīvotāju tāpat dedzina savus atkritumus. Otrkārt, pateicoties šīm katlumājām, palēnināsies siltumenerģijas un atkritumu izvešanas tarifu pieaugums. Treškārt, būtu muļķīgi laist garām šādu iespēju – projekta izmaksas ir 10 miljoni eiro, 85% no kurām finansē ES fondi.”

Aivars Pudāns piebilda – tā kā Demenes pagastā atrodas poligons „Cinīši”, nebūs jābūvē nekādas papildu infrastruktūras. No otras puses, arī iedzīvotājiem tas uzliek noteiktu atbildību, -- jo vairāk sadedzināmo atkritumu tiks savākts, jo vairāk pilsētai izdosies ietaupīt.

Projekts „Cietā reģenerētā kurināmā reģenerācijas iekārtu izveide Daugavpilī, Mendeļejeva ielā 13a”:

  • projekta ietvaros TEC-3 jāuzstāda divi jauni katli, to kopējā jauda -- 10 megavati;
  • kopējais plānotais kurināmā (sadedzināmie atkritumi) apjoms – 25 000 tonnu gadā jeb 65—70 tonnas dienā;
  • gada laikā plānots saražot 43 tūkstošus megavatstundu siltumenerģijas, kura tiks pārdota operatoram „Daugavpils siltumtīkli”;
  • būvdarbu sākums paredzēts 2019. gadā, iekārtu nodošana ekspluatācijā – 2020. gada otrajā pusē;
  • 2020. gadā, ņemot vērā dabas resursu nodokli (50 eiro par tonnu), kopējam līdzekļu ietaupījumam jābūt aptuveni 1,25 milj. eiro;
  • šādas cietā reģenerētā kurināmā reģenerācijas iekārtas -- vienīgās Latvijā. Viena šāda iekārta ir Lietuvā un Igaunijā – to jauda attiecīgi 140 000 un 220 000 tonnu.