23. janvārī valdība atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas attiecas uz visu mācību procesu no 1. līdz 12. klasei. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju, vidusskolā mācības notiks tikai latviešu valodā, bet pamatskolā tas tiks ieviests pakāpeniski.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, kurus plānots ieviest līdz 2021. gadam, no 1. līdz 6. klasei skolas drīkstēs pielietot vienu no trim bilingvālās izglītības modeļiem, pēc tam latviešu valodā apgūstamo priekšmetu apjoms pieaugs līdz 80%. Kārtot eksāmenus 9. un 12. klasē drīkstēs tikai latviešu valodā. Turklāt IZM apņemas sekot izglītības kvalitātei mazākumtautību skolās, kur joprojām varēs mācīties dzimto valodu un literatūru. Ministrija plāno īstenot plašu skolotāju kvalifikācijas celšanas programmu un piešķirt visas reformas īstenošanai nepieciešamās mācību grāmatas un metodiskos materiālus. Šiem mērķiem kopumā no budžeta plānots piešķirt 3,6 miljonus eiro, turklāt 3,3 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no ES struktūrfondiem.
Politika un prakse
Vairums apskatnieku šo ministra Kārļa Šadurska iniciēto reformu dēvē par visparastāko priekšvēlēšanu gājienu. Daugavpils Universitātes socioloģijas doktors, profesors Vladimirs Meņšikovs uzskata, ka, gaidot Saeimas vēlēšanas, dažām politiskajām partijām vienkārši nav, ko piedāvāt saviem vēlētājiem. Tāpēc tās izvēlas taktiku, ar kuru nevar palikt zaudētājos, -- atkal tiek aktualizēta mācību valodas tēma.
„Jebkura tauta cenšas sevi pasargāt no asimilācijas, ko lieliski apliecina mūsu migrantu diaspora Anglijā un Īrijā,” skaidro V. Meņšikovs, „šādas reformas diezin vai veicina sabiedrības integrāciju. Es pat pēc saviem dēliem varu spriest, cik svarīgi ir zināt vairākas valodas. Latvijā tā ir latviešu, krievu un angļu valoda.”
Profesors piebilst, ka pašlaik humanitāro zināšanu līmenis kopumā krītas, tāpēc, drīzāk, vajadzētu domāt par tā noturēšanu, nevis kaut kādām radikālām reformām. Pareizrakstības prasmes līmenis nepārtraukti pazeminās visām valodu grupām. Turklāt vienlaikus valstī izglītībā cenšas ieviest kompetenču modeli, kas palīdzētu bērniem laikā, kad pasaulē strauji mainās pieprasīto profesiju saraksts.
Savukārt Daugavpils domes Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova atzīmē, ka jaunā reforma pašreizējā izglītības sistēmā gandrīz neko nemaina. Gandrīz visi priekšmeti vidusskolā jau tāpat tiek mācīti latviešu valodā, izglītības iestādes (daudzējādā ziņā pēc vecāku iniciatīvas) akcentē valsts valodas apguvi, savukārt sākumskolas klasēs jau sen ieviesta bilingvālā izglītība. Izņemot dažas nianses, šī reforma drīzāk ir deklaratīva, nevis praktiska.
M. Isupovas vērtējumam piekrīt arī Daugavpils skolu direktori. Piemēram, Saskaņas pamatskolas direktore Jeļena Vucēna uzskata, ka jaunie grozījumi mācību procesu nekādi neietekmēs. Viņas vadītajā skolā, kurā darbojas divas valodu plūsmas, no 4. klases viss tiek mācīts valsts valodā (krievu plūsmā krievu valodā māca tikai krievu valodu un literatūru), bet devītajā klasē eksāmenus kārto latviešu valodā. Pēc pamatizglītības iegūšanas puse absolventu iestājas Daugavpils Valsts ģimnāzijā.
Pilnu rakstu lasiet 30. janvāra numurā.
