Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11. c klases skolēns Paulis Nartišs, informātikas, matemātikas, latviešu, angļu un vācu valodas olimpiāžu un konkursu laureāts, skolas jubilejas priekšvakarā teica, ka Krāslavas Valsts ģimnāzijas misija ir izglītot zinātkārus, gudrus ģimnāzistus: „Tā ir ļoti laba skola, kur strādā lielisks skolotāju kolektīvs. Taču mums ir, kur attīstīties, sevišķi tehnoloģiju jomā. Konkurence novērš stagnāciju. Es uzskatu, ka arī skolēnu pašiniciatīvai ir liela loma. Tāpēc es ļoti aktīvi iesaistos visos pasākumus ģimnāzijā un ārpus tās, nesot savas skolas vārdu Latvijā.”
Domā, analizē, jautā
Krāslavas ģimnāzisti jau vairākus gadus ir labākie debatētāji Latvijā, un, kā teica debašu kluba „Sokrāts” vadītāja, vēstures, filozofijas, politikas un tiesību skolotāja Viktorija Naļivaiko, krāslaviešu uzvaru pamatā ir spēcīgi argumenti un saliedēts komandas darbs. „Mūsu skolotāji jau vairākus gadus strādā, ievērojot kompetenču modeli, proti, māca gan domāt, salīdzināt un analizēt, gan jautāt un izteikt savu viedokli. Ja skolēns uzdod jautājumu, uz kuru nav ātras atbildes, tad mēdzu teikt tā - kauns nav nezināt, kauns ir negribēt zināt.”
Skolotāja ievērojusi, ka debates attīsta domāšanu, palīdz atrast jaunus draugus, ieraudzīt Latviju un pasauli. Pērn krāslavieši apmeklēja Strasbūru, saņēma vērtīgas balvas - grāmatas, galda spēles.
Latgaliska skola - tā Krāslavas Valsts ģimnāziju raksturo kulturoloģijas, vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotāja Inga Skerškāne, kuras sagatavotā ģimnāzistu komanda ir latgaliešu valodas olimpiādes un kultūras kanona konkursu laureāte. Viņa novērojusi, ka jaunieši no Aulejas, Izvaltas un Kombuļiem runā latgaliešu valodā, bet krāslavieši lepojas, ka latgaliski runā omīte vai vectēvs. Pateicoties dalībai konkursos, ģimnāzisti sāk runāt latgaliski. „Latgales cilvēkiem pašiem jārunā, jāraksta, jālasa latgaliski, nevis jāgaida valsts atbalsts. Taču varētu ieviest fakultatīvu „Dzimtā novada kultūras izpratne”,” saka skolotāja.
Pilnu rakstu lasiet 2. februāra numurā.
