„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+11.4 °C
daļēji mākoņains

Gulbjus izdevās glābt

Anatolijs Krilovs

Daugavpils novada Vecsalienas pagasta viensētas „Juganina” iedzīvotājs Ivans Maļavka nesen izglāba nelaimē nokļuvušu gulbi. Turklāt līdzīgs gadījums notika arī Daugavpilī, pie Lielā Stropu ezera.

I. Maļavka dzīvo netālu no maza ezeriņa, kur bieži makšķerē. Šeit vienmēr uzturas gulbju ģimene. Šogad pieaugušo gulbju pārim izšķīlās seši mazuļi, kuri līdz rudenim izauga un kopā ar vecākiem devās uz ziemošanas vietām siltajās zemēs.  Taču viens jaunais gulbis, acīmredzot, nolēma pārziemot Latvijā, un, visdrīzāk, nespēja aizlidot traumas dēļ. Janvāra vidū ūdenstilpe pārklājās ar ledu, tāpēc gulbis vairs nespēja atrast sev barību. Kādu dienu Ivans ieraudzīja, ka gulbis sagumis sēž krastā.

Ivans ar lielām pūlēm noķēra putnu, atnesa mājās un izmitināja šķūnīti kopā ar vistām. Pirmām kārtām viņš kopā ar dzīvesbiedri Lidiju mēģināja pabarot gulbi. Taču putns „pieteica badastreiku” turklāt uzvedās agresīvi, reiz pat ieknāba savam glābējam sejā: „Paldies Dievam, ka netrāpīja acī. Šķita, ka esmu dabūjis sitienu ar āmuru. Gan smiekli, gan asaras!”

Ivans Maļavka: „Es rūpējos par putniem un dzīvniekiem”

Saimniekiem bija divi varianti – atstāt skaistuli ziemot savā saimniecībā, turklāt tas nebija grūti izdarāms, vai atdot speciālistiem. Tā kā gulbis joprojām atteicās no barības un varēja nobeigties no bada, saimnieki piezvanīja glābšanas dienestam un pastāstīja par radušos situāciju. Daugavpilī ornitologa nebija, tāpēc iedeva šāda speciālista koordinātes Jūrmalā. Drīzumā no turienes atbrauca un paņēma nelaimīgo putnu, bet Daugavpilī – citu viņa bēdubrāli.

Otru gulbi izglāba Daugavpils ūdenslīdēju un glābšanas dienesta vadītājs Edgars Kumpins. Viņš pastāstīja, ka kopā ar savu padoto bija devušies apgaitā ap Lielo Stropu ezeru: „Pēkšņi mēs ieraudzījām, ka vārnu bars uzbrūk gulbim. Parasti plēsīgie putni, redzot, ka gulbji iemieg vai kļūst vārgāki, aplenc tos un gaida brīdi, lai uzbruktu un noknābātu līdz nāvei. Mēs padzinām vārnas un izglābām gulbi.” Pēc tam glābēji izmitināja putnu savā stacijā, pabaroja, gulbis atguva spēkus un kļuva mundrāks. Pēc tam to aizveda uz dzīvnieku patversmi. No turienes putnu paņēma Jūrmalas ornitologi.”