„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. aprīlis
Sestdiena
Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
+5.0 °C
skaidrs laiks

Daugavpils un Rokišķu lietuvieši svinēja Dzimtenes simtgadi

Egita Terēze Jonāne

11. februārī Daugavpils novada kultūras centrā runāt lietuviski centās visi, jo Daugavpils lietuvieši biedrība „Rasa”, Rokišķu rajona (Lietuva) draugu un Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada domes atbalstīta, ieskandināja Lietuvas neatkarīgas valsts atjaunošanas100 gadu pasākumu maratonu Latvijā. Vēl februārī svētku koncerti izskanēs arī Jēkabpilī un Cēsīs.     

Ar lielu pašapziņu stāsta, ka ir lietuvieši

Par savu piederību Lietuvai un lietuviešiem pastāstīja Daugavpils Lietuviešu nama priekšsēdētājs Rimantas Klepšis un Daugavpils lietuviešu kultūras biedrības „Rasa” dalībnieks Jānis Pudāns.

Vaicāts, kā lietuvieši nokļuvuši Daugavpilī, Rimantas teica, ka no Daugavpilī dzīvojošajiem nepilniem 100 000 iedzīvotāju lietuviešu ir 1%. Vienus atvedusi mīlestība, citus -- represijas, proti, 40. gados izvestajiem lietuviešiem neļāva pēc izsūtījuma atgriezties mājās, un ir arī trešā grupa  -- tie, kuriem palaimējies piedzimt Daugavpilī. „Mēs esam ļoti aktīvi. Dziedam, makšķerējam, sportojam. Lai gan Lietuviešu nams ir pārdots, tomēr Daugavpils dome tuvākajā laikā piešķirs jaunas telpas. Mēs lepojamies, ka esam lietuvieši. Arī mani bērni, mazbērni, dzīvodami plašajā pasaulē, ar lielu pašapziņu stāsta, ka lietuvieši,” teica R. Klepšis.

„Vecmamma nāk no Salakas puses Lietuvā. Tur atrodas ļoti skaista katoļu baznīca. Vecmamma prata visu, viņa iemācīja lietuviešu valodu. Pasē esmu latvietis, ģimenē runājam latviski, taču sirdī esmu lietuvietis. Taču sevi kā lietuvieti pa īstam apzinājos, uzzinot par 1991. gada janvāra notikumiem Viļņā, kur lietuvieši izlēja asinis. Toreiz biju padomju armijas virsnieks, un, tērpies formā, devos uz tautas manifestāciju Rīgā, kur teicu runu. Man atņēma virsnieka pakāpi un pensiju. Lietuvietis un latvietis ir radniecīgi  mentalitātes ziņā. Abi ir strādīgi, mīl ģimeni, zemi un dziesmu. Tomēr lietuviešiem ir senāka valoda un bagātāka vēsture. Savulaik Lietuvas valsts pletās līdz Melnajai jūrai. Manas mājas ir Latvija, jo te ir ģimene, te ir ansamblis, taču es bieži apmeklēju Lietuvu,” uzsvēra J. Pudāns.  

Pilnu rakstu lasiet 16. februāra numurā.