„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+3.1 °C
apmācies

Fizikas doktors aicina uzņēmējus nebīties no ambīcijām

Novembrī „CENOS” uzvarēja „Digital Freedom Festival”, ko organizēja Silīcija ielejas vadošais akselerators // Publicitātes foto

Pagājušonedēļ Rīgā norisinājās konference „TechChill”, kurā pulcējās Latvijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu vadītāji. To vidū bija arī daugavpilietis, fizikas doktors Mihails Ščepanskis, kas pirms uzņēmēja karjeras uzsākšanas absolvējis M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāti.

Tehnoloģijas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

„Pagājušogad mums „TechChill” izrādījās liktenīgs, jo tieši tur mūs pamanīja un uzaicināja piedalīties speciālā jaunuzņēmumu akselerācijas programmā, pēc kā strauji attīstījāmies biznesa ziņā. Līdz ar to mēs, divi dibinātāji, aizgājām no saviem ikdienas darbiem un sākām strādāt uzņēmumā pilnas slodzes darbu,” stāsta M. Ščepanskis. Jaunais uzņēmējs ir arī fizikas doktors, kas savu zinātnisko karjeru veidojis desmit gadu garumā, pētot fizikas procesus un matemātiski modelējot, piemēram, kā norit metāla kausēšana krāsnīs. Specializācija saistīta ar tendenci, ka aizvien biežāk ar metāla kausēšanu saistītie uzņēmumi aizstāj gāzi ar elektrību. „Savā doktora darbā modelēju šo tehnoloģiju, tas nozīmē – virtuālajā vidē aprēķināju, kā šādas iekārtas darbojas realitātē,” skaidro M. Ščepanskis.

Balstoties uz šo tehnoloģiju, dibināts startaps jeb jaunuzņēmums „CENOS”. Mērķis ir radīt alternatīvu piedāvājumu tradicionālajam iekārtu ražošanas procesam, kad inženieris uztaisa ierīces modeli vai rasējumu un tad testēšanai izgatavo prototipu. Lai ietaupītu naudu un laiku, kas jāpatērē prototipa fiziskai izbūvei, „CENOS” palīdz to aizstāt ar virtuālu uzmodelētās iekārtas testēšanu digitālā vidē. Šāda tehnoloģija jau eksistē, bet līdz šim tā bijusi pieejama tikai lielu uzņēmumu inženieriem. „Vidējie un mazie uzņēmumi nevar atļauties tirgū esošos risinājumus,” norāda M. Ščepanskis atzīmējot, ka tieši tie arī ir viņa klienti.

Sākumā bijusi ideja pielāgot produktu jebkuram uzņēmumam, taču nācies apzināt šaurāku tirgus loku, un izvēle kritusi uz induktīvās sildīšanas tehnoloģiju ražotājiem. „Ikdienā mēs ar to saskaramies indukcijas plītīs,” skaidro M. Ščepanskis, „strāva plūst un silda nevis vārīšanas virsmu, bet inducējās uzreiz katlā, uzreiz to silda, un tas enerģētiski ir daudz efektīvāk.” Vēl to izmanto, piemēram, auto industrijā, lai uzsildītu un norūdītu zobratus, gultņus, vārpstas. Vairāk nekā puse pašreizējo uzņēmuma klientu ir Amerikā, pārējie ir Eiropā (galvenokārt Vācijā un nedaudz Itālijā), viens arī Latvijā – uzņēmums Ogrē, kas izstrādā inovatīvus sūkņus alumīnija kausēšanas krāsnīm.

No darbiniekiem sagaida entuziasmu

Kopš pirmā nozīmīgā atspēriena punkta pagājis jau gads un uzņēmums sāk nākamo paplašināšanās kārtu, meklējot jaunus investorus. „Ļoti aktīvi meklējam arī darbiniekus, programmētājus,” stāsta M. Ščepanskis, „mūsu uzņēmumā ir trīs -- pārdošanas un mārketinga, produkta izstrādes un pielietojuma nodaļa.” Darbinieku trūkst visās jomās, tas, viņaprāt, raksturīgs visiem jaunuzņēmumiem. Veidojot uzņēmuma komandu, viņš novērojis, ka programmēšanā lielāka nozīme ir darba pieredzei, nevis izglītībai, fizikā abas lietas ir vienlīdz svarīgas, bet pats galvenais ir motivācija. „Meklējam tos, kam iepatiksies produkts un kas darbā ieguldīs vairāk, nekā tiek prasīts,” M. Ščepanskis norāda, ka Latvijā grūti ir nevis programmētājiem atrast darbu, bet darba devējam atrast programmētāju.

Pilnu rakstu lasiet 2. marta numurā.