Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 26. septembris
Trešdiena
Gundars, Knuts, Kurts
+6.0 °C
daļēji mākoņains

Latgales bagātība – vēsture, garīgums un valoda

Foruma moderatore Dace Akule, aģentūras TAKA tūrisma organizatore Anna Briška un festivāla „Ezera skaņas” veidotājs Reinis Spaile // Foto: Aleksandrs Rube

24. martā Marka Rotko mākslas centrā notika forums „Latgale – reģions ar neatklātu potenciālu”, kuru organizēja biedrība „Latvijas pilsoniskā alianse” (LPA) ar Britu padomes atbalstu. Lai gan apmeklētāju nebija daudz, pasākumā tika akcentēti vairāki svarīgi faktori, kas veicina reģiona attīstību.

Forumam bija trīs tematiskie bloki – bizness, valoda un kultūra. Tā galvenais mērķis – ne tikai apspriest pieteiktās tēmas, bet apkopot iegūto informāciju, lai pēc tam to nodotu dažādām instancēm. Pirmām kārtām, tas tiek darīts, lai mazinātu emigrācijas plūsmu, kas aptver Latgales  iedzīvotāju aktīvāko daļu, - vīriešus vecumā no 25 līdz 29 gadiem.

„Mums ir ļoti svarīgi argumentus, gaidas un cerības, kas mīt cilvēku prātos, darīt zināmas augstākajā politiskajā līmenī,” teica biedrības „Latvijas pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga, „mums ir iespēja iegūto informāciju iesniegt Saeimā, pašvaldībās, kā arī ietekmīgās nevalstiskās organizācijās. Tas viss tiek darīts, lai saprastu – kādas kļūdas politikā tiek pieļautas attiecībā pret Latgali.”

Kristīne Zonberga

Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs: „Divas galvenās vietējā biznesa problēmas – nav gatavības domāt plaši, globāli un bailes dalīties ar savām idejām. Pirmajā gadījumā tas ietekmē spēju radīt produktus eksportam, otrajā – ierobežo cilvēka domāšanu, kurš uzskata, ka viņa ideja ir unikāla un to noteikti nozags. Tās ir nopietnas kļūdas, kuras jārisina, attīstot brīvas komunikācijas kultūru.”

Laikraksta „Latvijas Vēstnesis” valdes loceklis, mediju eksperts Dainis Mjartāns: „Lai gan „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” teikts, ka raidījumos jāskan latgaliešu valodai, nekur nav teiks – cik daudz. Izpildinstances (Latvijas Televīzija un Latvijas Radio) normu var interpretēt šādi – „Lai izpildītu likuma normu, pietiks ar vienu raidījumu”. Lai izvairītos no šī traktējuma, pašlaik Saeimā notiek diskusija par to, lai ēterā būtu vismaz 10% informācijas latgaliešu valodā.”

Daugavpils novada domes aģentūras TAKA tūrisma organizatore Anna Briška: „Pašlaik mēs varam runāt par trim svarīgiem virzieniem, kas nosaka toni visam tūrismam Latgalē, - tas ir Daugavpils cietoksnis, Aglonas bazilika un Latgales vēstniecība „Gors”. Šīs vietas maina Daugavpili, Aglonu un Rēzekni, kā arī cilvēkus, kuri tās apmeklē. Mūsu vietējā mentalitāte vēl tikai veidojas, taču ir acīmredzams, ka šīs vietas atspoguļo mūsu vērtības, - vēsturi, garīgumu un viesmīlību, kuras mums jāsaglabā un jādalās ar citiem cilvēkiem.”