1961. gada 12. aprīlī Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kas lidojis kosmosā. Šī ir īpaša diena Daugavpils cietokšņa mikrorajona iedzīvotājam, atvaļinātajam pulkvedim, 82 gadus vecajam Aleksejam Kostjanam, jo viņš bija personīgi pazīstams ar pasaulē pirmo kosmonautu.
Māte deva savu svētību
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados debesu iekarotājus uzskatīja par varoņiem. Alekseja tēvs bez vēsts pazuda karā un māte viena audzināja trīs bērnus: „Vienīgais, kas man bija pieejams – petrolejas lampas gaismā lasīt grāmatas par lidotājiem.” Viņam ļoti gribējās lidot, taču māte kategoriski iebilda, jo negribēja, lai dēls kļūtu par karavīru. Viņai pietika ar vīra traģisko likteni.
Sākumā viņš gribēja stāties izlūku skolā, taču kara komisārs paziņoja: „Ziņu par tavu tēvu joprojām nav. Bet ja nu viņš ir dzīvs un kaut kur slēpjas? Ceļš uz izlūkdienestu tev ir slēgts.” Rezultātā 1954. gadā Aleksejs devās uz Jūras aviācijas tehnisko karaskolu Kaļiņingradas apgabala Pioņerskā. „Māte tomēr piekāpās mana sapņa priekšā. Viņa ielika manā ceļasomā divus speķa gabalus, maizi, vareņikus un deva savu svētību. Uz dzelzceļa staciju 35 kilometrus es gāju kājām,” stāsta Aleksejs Kostjans. Eksāmeni jau bija sākušies, Aleksejs vienā dienā tika galā ar trim disciplīnām un tika uzņemts karaskolā. 1957. gadā viņš to absolvēja, dienēt Alekseju nosūtīja uz Kaļiņingradas apgabala Nivensku, kur bāzējās MIG-19 aviācijas pulks.
Sarunas smēķētavā
Par J. Gagarina lidojumu kosmosā pulka personālsastāvs uzzināja plānveida lidojumu laikā. Tikko nolaidās lidmašīna, kuru apkalpoja vecākais leitnants Aleksejs Kostjans, pa skaļruņiem izskanēja paziņojums par pirmo cilvēku kosmosā. Tobrīd A. Kostjans saprata, ka aviācija un kosmonautika kļūs par viņa dzīves jēgu: „Mūs sajūsmināja Jurija Gagarina varoņdarbs. Es nespēju apjaust notikušā vērienīgumu. Cilvēks bezgaisa telpā – tā bija fantastika!”
1963. gadā Aleksejs Kostjans devās uz Maskavu, lai stātos Žukovska kara aviācijas inženieru akadēmijā. Viņš zināja, ka kopš 1961. gada rudens šeit mācās pirmā kosmonautu vienība. Ar Juriju Gagarinu viņš pirmo reizi sastapās akadēmijas viesnīcā. Pēc tam redzējās ierindā. „Neliela auguma, smaidīgs, dabisks un nebēdnīgs jauns cilvēks, kautrīgs un pieklājīgs. Jurijs, būdams tik slavens, nemaz neatstāja „zvaigžņota” cilvēka iespaidu.”
A. Kostjans un J. Gagarins mācījās dažādās auditorijās un gatavojās katrs pēc savas programmas. Taču lekciju pārtraukumos klausītāji parasti pulcējās smēķētavā: „Uzmanības centrā, protams, bija Gagarins. Viņš bieži stāstīja savus lidojuma iespaidus, turklāt nekad neuzsvēra savus nopelnus. Viņā klausījās vaļējām mutēm.” Komunikācija ar kosmonautu smēķētavā tik ļoti aizrāva, ka, gribot negribot, Aleksejs sācis smēķēt.
„Jurijs Gararins bija lielisks stāstītājs, joku un izjokošanu meistars. Reiz viņš izstāstīja, ka tik tikko neapprecējis arābu princesi. Itin kā delegāciju tikšanās laikā viņiem nācies saskūpstīties. Bet arābiem ir pieņemts – ja esi noskūpstījis, tad jāprec. Jurijs smejot stāstīja, ka tikko izsprucis,” atceras Aleksejs Kostjans.
Pilnu rakstu lasiet 13. aprīļa numurā.
