Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 19. oktobris
Piektdiena
Drosma, Drosmis, Elīna
+1.1 °C
daži mākoņi

Ģimenes locekle – uzticamā palīdze Eira

Pēc 2017. gada rezultātiem Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas inspektors kinologs Nikolajs Loškarevs atzīts par Latvijas labāko robežsargu – viņam pasniegts kauss un Atzinības raksts. Nikolajs ir pārliecināts, ka šie sasniegumi nebūtu iespējami bez uzticamā drauga un palīga – vācu aitu suņa Eiras.

Vectēva piemērs

Nikolajs Loškarevs dzimis Krāslavā, viņam ir  48 gadi. Pēc skolas dienējis raķešu karaspēkā. Demobilizējies, Nikolajs strādāja dažādās Daugavpils struktūrās, un, kad 1997. gadā uzzināja, ka robežsardzē tiek pieņemti darbinieki uz līguma pamata, nešaubījās ne mirkli un iestājās robežsardzes dienestā. Turklāt Nikolaja vectēvs Staņislavs savulaik dienēja robežsardzē Robežniekos. Viņš bija represēts, saņēmis daudzus apbalvojumus.

Savu pirmo pieredzi robežas sargāšanā Nikolajs ieguva Indras robežkontroles punktā, pēc tam turpināja dienestu Patarniekos, kur kopā ar savu palīgu, beļģu aitu suni, pārbaudīja privātās automašīnas, vai tajās netiek pārvadātas narkotikas.

No 2009. līdz 2014. gadam Nikolajs Loškarevs kontrolēja zaļo robežu Piedrujā -- šajā laikā viņam piebiedrojās uzticamā Eira, kurai tagad ir deviņi gadi.

Pašlaik Nikolajs sargā robežu Silenes robežkontrolpunktā vairāk nekā 30 kilometrus garā posmā. „Kad Eira nonāca pie manis, viņa vairs nebija kucēns, taču viņai piemīt iedzimtas fenomenālas īpašības. Eirai ir holēriķes raksturs, viņa ir ļoti nemierpilna un enerģiska, taču vienlaikus arī mierīga un atbildīga. Eira nespēj iztikt bez darba – tas ir izcils suns!” Nikolajs ar sajūsmu stāsta par savu audzēkni.

Dažkārt pēc robežas patrulēšanas viņš, galīgi noguris, atgriežas postenī, taču, neskatoties uz to, ir spiests ik pēc brīža apstāties, jo Eira nepalaiž garām nevienu aizdomīgu priekšmetu. „Eira uzreiz apguļas un dod zīmi. Te viņai aizdomīgs šķiet akmentiņš, te – nolauzts zars. Suns neatstās nepamanītu pat saulespuķu sēkliņu vai parastu diegu. Savu īpašību ziņā brīnumains un rets dzīvnieks!” saka Nikolajs.

Gadījumi mēdz būt dažādi

Nikolajs Loškarevs kopā ar Eiru piedalījās piecgadīga bērna meklēšanā, kurš pirms dažiem gadiem pazuda Jaunajā Forštatē. Virsniekvietnieks atceras, kā viņu izsauca pulksten divos naktī, un abi  kopā ar Eiru uzreiz iesaistījās meklēšanā: „Mums nebija izredžu, jo Eirai ir pavisam cita specializācija. Sunim iedeva paostīt bērna zābaku. Situāciju sarežģīja arī tas, ka notikuma vietā bija ļoti daudz cilvēku.” Pēc pusotru stundu ilgas klīšanas pa mikrorajonu divdesmit grādu salā Eira aizveda Nikolaju uz autobusu pieturu, kur pēdas aprāvās. Vēlāk noskaidrojās, ka bērns šajā laikā atradās pie radiem, pie kuriem viņš aizbrauca ar autobusu.

Pilnu rakstu lasiet 13. aprīļa numurā.