Krāslavas novadā Indras iedzīvotāju Oļģertu Sivko pazīst kā prasmīgu tautas muzikantu. Viņš ir lielāko ermoņikas muzikantu saietu dalībnieks ne tikai dzimtajā Indrā, bet arī citos Latgales novados. Kad Oļģerts spēlē, kājas pašas dejo, - tā par Oļģertu saka Indras pagasta iedzīvotāji.
Oļģerts Sivko ermoņikas iemācījās spēlēt pašmācības ceļā. „Toreiz dzīvoju Baltkrievijā, Latvijas pierobežā. Brālis mācījās ermoņikas, bet es klausījos un jau 13-14 gadu vecumā sāku muzicēt pēc dzirdes. Mans pirmais instruments bija balalaika. Atminos, ka, dienējot padomju armijā, celtniecības bataljonā Krievijā, spēlēju duetā ar kaimiņu pusi Eduardu. Pa dienu būvējām, mācījāmies šaut un skriet, bet vakaros vai brīvdienās viņš ņēma rokās ermoņikas, bet es - balalaiku, un rāvām vaļā valšus, polkas. Seržants aplaudēja visskaļāk un teica, ka esam vislabākie,” stāsta Oļģerts.
Kad viņš atgriezās no dienesta, brālis bija nopircis jaunas ermoņikas, un Oļģerts sācis apgūt arī tās. Brālis brīnījies, kā Oļģerts jau no pirmās reizes pareizi spēlējis valsi vai polku.
Toreiz bija jāstrādā kolhozā. Oļģerts nopirka māju, apprecējās, sieva strādāja par slaucēju, bet viņš - par fermas strādnieku. Bija arī sava saimniecība, kur turēja govis, aitas. Vēlāk viņi ar diviem bērniem pārbraukuši uz Indru, kur par pajām iegādājušies māju, govis, un turpinājuši saimniekot. Kopš sieva aizsaulē, Oļģertam vienam neklājoties viegli. Labi, ka apciemojot dēls, kurš dzīvo Ventspilī, un meita ar mazbērniem, kuri dzīvo Dagdā. Pēc viņu lūguma Oļģerts uzspēlē ermoņikas.
Muzikanta repertuārs ir daudzveidīgs. Viņš ir iemācījies skaņdarbus, kurus spēlējuši večerinku muzikanti vēl viņa vectēva laikā, tāpat labi pārzina Latgalē populāro ballīšu mūziku un latviešu tautasdziesmas. Oļģerts aplēsis, ka spēlējis vismaz 100 ballītes privātās mājās, pagalmos, kolhoza šķūņos, pat nelielā gaitenī. Viņš arī šodien slīpē repertuāru pirms ermoņiku muzikantu saietiem, kas ir viens no apmeklētākajiem Indras kultūras nama rīkotajiem pasākumiem. Oļģerts ir saņēmis arī Rēzeknes novada tauta muzikantu saieta, Asūnes, Robežnieku un daudzu citu kultūras namu vadītāju atzinības, balvas.
„Pieredzējuši tautas muzikanti saka, ka man varētu būt absolūtā dzirde. Pats pētījis neesmu. Man patīk mūzika, patīk ermoņikas. Pirms gada, skatoties televīzijas pārraidi, iemācījos spēlēt poļu valsi. Ja cilvēks dzied, tad prasu, lai atkārto dziesmu dažas reizes, un tad jau varu nospēlēt melodiju. Man bija piecas ermoņikas. Pirmās pirku pats, bet divas uzdāvināja dēls un znots. Diemžēl, pirksti ir kļuvuši nepaklausīgi. Ja spēlēju mīļāko valsi „Vasiļki” vai lietuviešu polku, tad sāpes nejūtu, un piemirstas, ka man jau ir 81 gads,” joko tautas muzikants.
Oļģerts gaida vasaru, jo tad būs gari vakari, un viņš svētdienās, apsēdies ārā uz sola, spēlēs mīļākos skaņdarbus savam un kaimiņu priekam. Vietējie esot teikuši, ka Oļģerta ermoņikas varējis dzirdēt divus kilometrus tālu.
Lai cilvēki precas, svin svētkus, tad tautas muzikantiem būs darbs, saka Oļģerts Sivko un uz atvadām nospēlē savu mīļāko latviešu tautasdziesmu „Kur tu teci, gailīti mans” uzsverot, šī ir laba jaunā pāra modināšanas dziesma.
