Ar Daugavpils iedzīvotāju līdzdalību tapusi Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde „Brīvības stāsti: ģimenes vēsture—Latvijas vēsture”, kuras atklāšana notika 17. aprīlī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.
Šī izstāde ir tikai viens no Latvijas simtgades iniciatīvas pasākumiem, kas tiek īstenots sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. VARAM pārstāve Veronika Jurča pastāstīja, ka kopumā ministrija īsteno trīs aktivitātes – „Mana jūra”, „Ainavu dārgumi” un „Brīvības ielu stāsts 9 republikas pilsētās”. Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kam dots Brīvības vārds. Visas šīs vietas aptvert nebija iespējams, tāpēc akcentētas deviņas republikas pilsētas, to loma vēsturiskajos notikumos un valsts attīstībā. Šajās deviņās pilsētās tiks īstenoti vienoti Brīvības ielu stāsta pasākumi. Viens no tiem ir izstāde „Brīvības stāsti atmiņu lietās”, kur kopā ar iedzīvotājiem tiek apzinātas un apkopotas vēsturiskas liecības un atmiņas. Otrs pasākums būs „Brīvības forums”, kurā ar katras pilsētas un reģiona izcilākajām dažādu jomu personībām notiks diskusijas par Latvijas attīstību nākamajā simtgadē. Daugavpilī notiks forums „Sirdī daugavpilietis”. Papildus dažādas aktivitātes īsteno arī pašvaldības, piemēram, Daugavpilī tiks atklāts Brīvības parks pie pieminekļa poļu karavīriem Slobodkā.
V. Jurča atzīst, ka visi brīvības stāsti tiks iemūžināti filmā „Katram ir savs brīvības stāsts, katrai pilsētai tas neatkārtosies.”
Muzeja vadītāja Ruta Ģiptere un izstādes kurators Vladislavs Ivanovs pateicās daugavpiliešiem, kuri atsaucās muzeja aicinājumam un aktīvi iesaistījās izstādes veidošanā ar savu stāstu par pilsētas vēsturi simts gadu garumā. Izstādes materiālu klāstu papildināja muzeja krājuma eksponāti, daudzi no kuriem pirmoreiz piedāvāti plašai apskatei.
Izstādes ekspozīcija ir diezgan simboliska. Tās autore māksliniece Mairita Folkmane pastāstīja, ka izstādes tapšanas gaitā izkristalizējušies tās galvenie simboli. Viens no tiem ir likteņupe Daugava – eksponāti izkārtoti uz zila līkločiem veidota stenda. Virs apmeklētāju galvām slejas neparasts zelta krāsas stiepļu mākonis, no kura „līst” auglīgs ideju lietus. Izstādi papildina arī metāla tilts, kas simbolizē spēku, pāreju un noturību. Vēl viens izstādes simbols ir balts krusts, ko grūti nest, bet kurš dod cerību. Zālē atrodas arī divi vēsturiski Latvijas valsts karogi. Vienu no tiem sarūpējis Jānis Rasnačs, kurš pirms trīsdesmit gadiem to pats darinājis un neilgi pēc Tautas manifestācijas Rīgā izkāris Kalkūnē. Šādus karogus viņš bija veidojis vairākus un slepus izkāris publiskās vietās, taču šis brīnumainā kārtā palicis neiznīcināts.
Pilnu rakstu lasiet 20. aprīļa numurā.
