Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. jūlijs
Sestdiena
Meldra, Meldris, Melisa
+21.8 °C
skaidrs laiks

Latviju un Gruziju saista ģitāras stīgu skaņas

kadrs no Youtube

Parasti, dzirdot vārdkopu „sesijas mūziķis”, daudzi cilvēki, kuri saistīti ar profesionālās mūzikas pasauli, smagi nopūšas. Šādiem mūziķiem parasti nākas ilgi skaidrot kolektīva ideju, skanējuma, mēģinājumu procesa īpatnības utt. Taču Tbilisi dzimušais Zurabs Šengelija, kurš iemīlējis Latviju kā savas otrās mājas, ir lauzis daudzu vietējo mūziķu un mūzikas estētu koncepcijas.

Mūzika kā dzīvesstils

Zura, kā viņu visi dēvē, piedzima 1986. gadā Gruzijas galvaspilsētā. Viņš kopš mazotnes interesējās par mūziku, lai gan akadēmisko izglītošanos sāka tikai 15 gadu vecumā (oboja un citi pūšamie instrumenti), kā arī vienlaikus mācījās ģitārspēli. Pabeidzis mūzikas skolu, kādu laiku strādāja par oficiantu, dažādus mazkvalificētus darbus, uz kādu laiku pametot mūziku novārtā. Zurabs atgriezās pie tās 24 gadu vecumā – nolēma detalizēti apgūt basģitāru, no kuras nešķiras līdz pat šim laikam.

Instrumenta izvēli Zura skaidro vienkārši – basi ir mūzikas pamats. Pašlaik gruzīns spēlē septiņu stīgu basģitāras, jo viņam patīk eksperimentēt ar skaņām, meklēt kaut ko jaunu. Turklāt viņš atzīmē, ka Latvijā virtuoza šī instrumenta spēle ir cieņā.

Saikne ar Latviju Zuram Šengelijam sāka veidoties 2009. gadā, kad viņš internetā iepazinās ar savu nākamo sievu preilēnieti Sarmīti. Jaunieši sāka aicināt viens otru ciemos īsākās un garākās vizītēs uz Gruziju un Latviju. Tā radās jauna ģimene, lai gan savu dzīvesstilu Zura gandrīz nemainīja – viņš joprojām bija sesijas mūziķis, periodiski strādājot ar grupām savā dzimtenē un Latgalē.

Latgales „tusiņš”

Piedaloties dažādos festivālos un koncertos, Zura pakāpeniski iepazinās gan ar jauniem, gan pieredzējušiem reģiona mūziķiem. Šajā ziņā viņam palīdzēja dziedātāja un dziesmu autore Laura Bicāne – viņi kopā mēģināja un uzstājās. Laura iepazīstināja viņu ar kolektīvu „Dabasu Durovys”. Pēc tam maršruts Daugavpils—Preiļi Zurabam kļuva par ikdienu, viņš sāka muzicēt grupā kā basģitārists un komponists, biežāk ceļoja pa Latviju. Izņemot Rīgu, viņam jo īpaši patika viesoties Rēzeknē, Valmierā un Valkā.

Lielu iespaidu uz Zuru atstāja multiinstrumentālists Artūrs Uškāns („Laimas Muzykanti”), kuru viņš uzskata par talantīgu mūziķi  un ļoti labu cilvēku. Ja vien būtu laiks, Zura gribētu strādāt kopā ar viņu daudz vairāk.

„Salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem, gruzīni ir atvērtāki un emocionālāki,” savos vērojumos dalās Z. Šengelija, „taču manis gūto muzikālo pieredzi diezin vai var savienot ar šādu psiholoģisku jēdzienu. Latvijā es esmu daudz ko iemācījies, šeit sacer labu mūziku, bet vietējie mūziķi ir ļoti uzmanīgi un akurāti visās detaļās.”

Zura atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji izrāda patiesu interesi par dzīvi un mūzikas kultūru Gruzijā. Tāpēc tuvākajos mēnešos viņš pacentīsies uzņemt savā dzimtenē grupas „Dabasu Durovys” puišus, un, iespējams, pat sacerēt kopā ar viņiem kaut ko jaunu „kaukāziešu stilā”.

Rokmūzikai Gruzijā piemīt savas īpatnības. Tbilisi un lielajā pilsētās ir daudz kavergrupu, kuras spēlē mūzikas bāros un kurām patīk atdarināt savulaik populārus mūziķus (jo īpaši „Beatles”, „Pink Floyd”, „Deep Purple”). Taču ir ļoti maz tādu, kas sacer savu mūziku. Šajā ziņā Latvija stipri atšķiras no Gruzijas, kur estrādes mūzikas sacerēšanas kultūra tikai sāk attīstīties.

Mūziķa hobijs – miniatūri ģitāru modeļi

Latgaliešu valoda – tas ir normāli

Uz jautājumu par komunikācijas valodu Latvijā Zura atbild pavisam vienkārši: „Ar tiem, kuri saprot, es runāju krieviski, ja nesaprot, pāreju uz angļu valodu.” Tā kā Zura ir pavadījis daudz laika kopā ar latgaliešiem, viņš atzīmē, ka nav nekā dīvaina, ka atsevišķos valsts reģionos cilvēki var runāt citādi. Arī Gruzijā situācija ar valodu ir ļoti līdzīga. Par latgaliešu valodas analogu mūziķa dzimtenē var uzskatīt megreļu valodu, kurā runā Gruzijas ziemeļrietumos, -- tā stipri atšķiras no valodas, kādā runā valsts centrālās daļas iedzīvotāji. Megreļu valodā runā aptuveni 650 000 cilvēku jeb 17% no visiem Gruzijas iedzīvotājiem.

Zura cer, ka nākotnē Gruzijas un Latvijas iedzīvotāji biežāk brauks ciemos cits pie cita un sacentīsies viesmīlībā – šī brīnišķīgā īpašība piemīt abām tautām. Jāpiebilst, ka to veicina arī atvieglotais vīzu režīms starp valstīm (bez vīzas uz Gruziju var doties uz veselu gadu). Lai gan Z. Šengelijam ir rezidenta karte, viņš uzsver, ka viņa tautiešiem šāda „robežu brīvība” ir pa prātam.

Interesanti fakti par Z.Šengeliju

  • Gruzijā Zura spēlē basģitāru grupā „Onise”, kura cenšas apvienot mūsdienu rietumu mūziku un tradicionālos gruzīnu ritmus
  • Par vienu no saviem lielākajiem sasniegumiem uzskata uzstāšanos 2013. gadā smagās mūzikas festivālā „Wacken”
  • Zura ir grupas „Dabasu Durovys” dziesmu „Ūglis”, „Būs vai nebūs”, „Tur” u.c. līdzautors. Mūziķis uzskata, ka viņš ir vienīgais gruzīns Latvijā, kurš jebkad būtu noformējas mūzikas autortiesības
  • Izņemot mūziku, basģitāristam ir ļoti neparasts hobijs – viņš veido miniatūrus īstu akustisko, elektronisko un basģitāru modeļus
  • Zura piedalījies latgaliešu dziesmu izlases „Ceļīs, bruoļ” veidošanā, kura veltīta Latgales kongresa simtgadei