Avīzes „Latgales Laiks” reportieris devās uz Tallinu Rīgas Stradiņa universitātes projekta ietvaros, kurā tiek pētīta bēgļu dzīve Eiropas Savienības valstīs. Igaunijas galvaspilsētā Latvijas žurnālistu grupa piedalījās daudzpusīgā programmā, tostarp apmeklēja ministrijas un nevalstiskās organizācijas (NVO).
Atbrauca divreiz mazāk
Igaunijas Ārlietu ministrijā un Sociālo lietu ministrijā pastāstīja, ka laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam valstī ieradās daudz mazāk bēgļu, nekā plānots. Sākotnēji patvēruma meklētāju pārvietošanas kvota bija 550 cilvēki, bet faktiski minētajā periodā valstī ieradās vien 206 personas. Galvenokārt tie bija cilvēki, kuri bēga no kara Sīrijā, kuri uz savu risku pa jūru nokļuva Grieķijā, Itālijā un Turcijas rietumu daļā. No viņiem Igaunijā palikuši vien 90 cilvēki – pārējie, izmantojot visus iespējamos veidus, pārcēlās uz Vāciju un Angliju.
Bēgļu uzņemšanas kārtība, ko izstrādāja dažādas Igaunijas instances, izrādījās precīzs un labi noregulēts, kas motivēja rīkoties patstāvīgi. Tūlīt pēc ierašanās bēgļiem sāka meklēt īres dzīvokļus. Pirms tam viņus izvietoja Bēgļu izmitināšanas centrā uz laiku līdz četriem mēnešiem. Kad bija izietas dažādas medicīnas pārbaudes, sākās igauņu valodas pamatkurss -- no 100 līdz 300 stundām, atkarībā no spējām. Bērniem uzreiz tika piemeklēti bērnudārzi un skolas, kurās viņiem bija jāapgūst igauņu valoda un vienkāršota skolas programma.
Pielāgošanās dzīvei Igaunijā bēgļiem noritēja dažādi. Dažiem jauniešiem, kuri labi zina angļu valodu, īpašas grūtības neradās. Taču daudzi iedzīvotāji nevēlējās izīrēt viņiem savus dzīvokļus un mājas, jo īpaši ārpus Tallinas. Tā kā bēgļi tika izmitināti daudzās valsts pilsētās, daļa no viņiem nonāca konservatīvā un ne visai draudzīgi noskaņotā sabiedrībā. Jo īpaši tas bija vērojams laukos, kur bija arī grūti atrast darbu. Klimata izmaiņas patvēruma meklētāju veselību nekādi neietekmēja, taču svešajā vidē viņi jutās ļoti vientuļi. Visdrīzāk, arī tas mudināja viņus pamest valsti.
Aktīvās arābu sievietes
Milzīgu darbu bēgļu socializācijas jomā paveica dažādas nevalstiskās organizācijas. Tās ne tikai rīkoja (un joprojām rīko) dažādus tematiskus pasākumus ar ēdiena gatavošanu un filmu skatīšanos, bet arī palīdzēja meklēt darbu. Pašlaik, kad, saskaņā ar patvēruma meklētāju pārvietošanas plānu, Igaunijā jāierodas vēl aptuveni 80 bēgļiem, valsts struktūras un NVO ir pārliecinātas par saviem spēkiem.
Tallinas nevalstiskā organizācija „Refugee Council” (Padome darbā ar bēgļiem) palīdz patvēruma meklētājiem risināt veselības problēmas, iepazīties ar igauņu kultūru, iekārtoties darbā. Kopumā tie ir 20—25 entuziasti (viņiem par šo darbu nemaksā), kuru vidējais vecums ir 30—40 gadi, vairākums – ģimenes cilvēki.
Centra vadītāja Mariela Varka pastāstīja, ka komunikācija notiek galvenokārt arābu, angļu un krievu valodā. Pēc savas pieredzes viņa var teikt, ka pārējo vidū īpaši izceļas sīrieši, kuri atšķiras ar ļoti progresīvu domāšanu. Daudzi centra apmeklētāji paši labprāt piedalās brīvprātīgo kustībā, jo īpaši, ja ir runa par ēdienu gatavošanu. Runājot par darbu, vīrieši kļūst par šoferiem un krāvējiem, bet sievietes iekārtojas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
Pilnu rakstu lasiet 18. maija numurā.
