Šī gada pavasarī ar speciālas datorprogrammas palīdzību tika iegūti zemes virsmas reljefa modeļi, kas norādīja, ka Latgalē atrodas pieci vēl neapzināti pilskalni, divi no tiem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
28. maijā pārbaudīt informāciju dabā ieradās arheologi, kas pēc vietas apskates apstiprināja, ka šeit atrodas divi līdz šim nezināmi pilskalni – Driģeņu un Liepkalnu pilskalns.
Arheologi tiem devuši nosaukumus, vadoties pēc tuvākajiem orientieriem, proti, Driģenes ezera un Liepkalnu mājām, skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Juris Urtāns. Vai pilskalniem agrāk ir bijis kāds īpašs nosaukums, pagaidām nav zināms. Paredzēts, ka jūlija sākumā tos pētīt ieradīsies divas Latvijas Kultūras akadēmijas studentes.
Par Driģeņu pilskalnu liecina mākslīgi veidots grāvis, valnis un grāvis ar valni kalna ziemeļrietumos un dienvidaustrumos. Tas izveidots pirmajā gadu tūkstotī mūsu ērā. Savukārt Liepkalnu pilskalns, lai gan šobrīd apaudzis ar krūmājiem un brikšņiem, ir īpaši unikāls atklājums, jo nocietinājuma pēdas liecina, ka tas būvēts laika posmā no 13. līdz 15. gadsimtam. Novēroti vēl šādi Livonijas ordeņa laikā būvēti nocietinājumi militārām vajadzībām -- gan grāvji, gan dambis un terases. J. Urtāns norāda, ka mūsdienu Latvijā tas ir īpašs gadījums, kas izdodas atklāt jaunus pilskalnus.
Pilskalnes pagasts uzskatāms par vienu no pilskalniem bagātākajām teritorijām Latvijā. Līdz ar abām jaunatklātajām senvietām tagad zināms, ka šeit ir deviņi pilskalni. Vēl trīs pilskalni atklāti Aglonas, Dagdas un Rēzeknes novadā
