Sausums rada zaudējumus gan graudkopjiem, gan piensaimniekiem, kuri gana lopus pļavās, taču, pateicoties laikam bez ilgstošām lietavām, sienu gan var sagatavot laicīgi, atzīst Nīcgales pagasta piensaimniece Ingūna Spūle.
Siens ir, bet zaļbarības var arī nebūt
Ja lietus nolīs līdz Jāņiem, tad nopļautā zāle ataugs, taču vasarāju laukos, kur jau izdzītas vārpas un kur dzeltē ziemāji, lietus nelīdzēs, saka lauksaimniece.
Viņas saimniecībā piena govis atrodas fermā visu gadu, un šobrīd tiek barotas ar pērn sarūpēto zaļbarību, bet tiem lauksaimniekiem, kuri lopus tur ganībās, iespējams, ir sarucis piena apjoms, jo zāle ganībās ir liesāka vai izdegusi, turklāt karstums ietekmē govs labsajūtu.
„Valdībai jāizsludina ārkārtas situācija ar lielu steigu, lai lauksaimnieki varētu saņemt atbalstu jau šogad. Zemniekam taču jāmaksā lieli elektrības rēķini, jāatdod kredīti, un, ja nepaspēs sagādāt zaļbarību, tad arī tā būs jāpērk. Es nevaru pieļaut tādu domu, ka lauksaimniekiem būs jāizkauj govis,” atzina I. Spūle.
Rapsis neaug, bet egles, priedes kalst nost
Višķu pagasta SIA „Agraris” laukos ziemāji pārcieš sausumu labi, taču vasarāji, sevišķi rapsis, ir apstājies augšanā, teica šī uzņēmuma pārstāvis Aleksandrs Harlamovs pēc lauku apsekošanas 21. jūnija rītā. Viņš pieļauj, ka uzņēmums cietīs lielus zaudējumus, jo šogad apsētas lielas rapša platības, taču, ja valdība noteiks ārkārtas situāciju un dažādus atbalsta pasākumus, tad lauksaimnieki pārdzīvos šo gadu.
Sausums rada galvassāpes arī mežsaimniekiem. Demenes pagasta saimnieks Aivars Friliņš aplēsis, ka ir nokaltuši 30-40% egļu un priežu, ka bija iestādītas pavasarī. Tāpat nav skuju daudzām 7-8 gadus vecām eglēm. „Mēs gaidām lietu. Jāapstāda vairākas meža platības. Ja sausums ieilgs, cietīsim zaudējumus. Egļu un priežu stāds maksā 16-20 centus, bet vienam hektāram vajadzīgi 2000 egļu un 3000 priežu stādu,” pastāstīja A. Friliņš.
Pilnu rakstu lasiet 22. jūnija numurā.
