Trīs plosti 24. jūlija rītā uzsāka ceļu no Daugavas tālākā austrumu punkta Latvijā, lai 5. augustā sasniegtu pēdējo – Daugavas ieteku jūrā pie Mangaļsalas bākas. Teju divas nedēļas ilgs ekspedīcija „DaugavAbasMalas”, kuras laikā eksperti un brīvprātīgie apņēmušies atzīmēt vietas, ko ūdenstūristam nevajadzētu palaist garām un ko pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem – attīstīt un labiekārtot.
Vienam no plostiem dots nosaukums „Daugavietis”, bet pārējie joprojām esot bez vārda, tā ceturtās dienas novakarē, ceļā uz nometnes vietu uz salas pretī Dvietei, skaidro ekspedīcijas vadītājs, hidrotehniķis Guntis Zilberts. Katram plostam gan esot savs kapteinis, arī karogs, piemēram, brīvprātīgie plosta apmalei klāt piesprauduši pirātu simbolu – karogu ar galvaskausu. „Mēs jau nezinām, kas notiek uz otra plosta, viņiem savs kapteinis, sava apkalpe,” smejas G. Zilberts. Interesanti, ka tieši galvenajam plostam vienīgajam neesot jumta – vējš nopūtis. Kopumā ekspedīcijas dalībnieki par laikapstākļiem nesūdzas, vējš palīdz ātrāk kustēties uz priekšu un tāpēc retāk jādarbina motors.
Pirmajā nedēļā apzināti Daugavas krasti Latgalē, plostojot gar Krāslavas, Daugavpils un Ilūkstes novadu. Vērtējot pagaidām pieredzēto, hidrotehniķis atzīmē, ka kartēs pieturas vietu ir daudz, bet ne visas ir plostotāju uzmanības vērtas. „Apstāties, lai apskatītu kādu tūrisma objektu, dodoties ūdens ceļojumā, ir daudz grūtāk nekā tad, ja tūrists ceļo ar automašīnu,” klāsta G. Zilberts, „pirmkārt, jāizvērtē, vai laivotājs patiešām būs ieinteresēts speciāli piestāt krastā un rāpties kraujā pa mazu taciņu, lai nokļūtu, piemēram, vecos kapos vai pamestā baznīcā?” Esot arī pretēji piemēri – objekts ir interesants, sakopts, tajā tiek piedāvātas dažādas atpūtas iespējas, bet piekļuve tam no ūdens ir ierobežota. „Jāiekāpj laivā un jāpārbauda pašam,” hidrotehniķis aicina gan pašvaldību pārstāvjus, gan privātīpašniekus, norādot, ka citās Latvijas upēs, piemēram, Lielupē, Gaujā ūdens tūrisma iespējas apzinātas jau sen.
Ar mērķi mainīt situāciju, apzināt Daugavas potenciālu šai nozarē, ekspedīcijas rezultātā paredzēts izveidot norādes pie tiem objektiem, kas tiks atzīti par ūdens tūristiem saistošiem. Tos plānots uzstādīt Daugavas krastā, lai tie būtu pārredzami un saskatāmi tieši no ūdens ceļotāju skatupunkta. „Pie tām tad attiecīgi pašvaldības tiks aicinātas attīstīt infrastruktūru – piestātni, iespējams, arī kādu atpūtas vietu,” skaidro G. Zilberts. Šajā darbā svarīga ir arī pašvaldību savstarpējā sadarbība. „Ja labajā krastā viena pašvaldība vai uzņēmējs izveido piestātni, tad diez vai kaimiņam kreisajā krastā tieši pretī būtu jādara tas pats,” norāda hidrotehniķis.
Pilnu rakstu lasiet 31. jūlija numurā.
