„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+10.7 °C
skaidrs laiks

Daugavpils atkal kļuva par keramikas galvaspilsētu

Ilona Abdulajeva radošajā procesā // Foto: Jeļena Čursina

Daugavpilī noslēdzies ikgadējais starptautiskais keramikas simpozijs „Ceramic Laboratory”. Divas nedēļas ilgā keramiķu tikšanās, lai eksperimentētu un dalītos pieredzē, pilsētā notika jau sesto reizi.

Šogad simpozijā piedalījās 14 keramiķi no deviņām valstīm. Pasākuma noslēgumā viņi visi saņēma „laboratorijas” dalībnieka sertifikātu. Visvairāk dalībnieku bija no Latvijas – tie ir Daugavpilī pazīstami mākslinieki Lilija Zeiļa, Una Gura, Sanri, Ilona Abdulajeva, kā arī keramiķe no Rīgas Inita Reimandova.

„Ceramic Laboratory” kurators Valentīns Petjko apgalvo, ka šī gada simpozijs atšķīrās no iepriekšējiem tieši ar plašo dalībnieku ģeogrāfiju. Uz Daugavpili atbrauca Andreass Formeijers no Austrijas, Sofija Karšaja no Ungārijas, Nizams Orčins Onals no Turcijas, Aļona Muhina no Krievijas, Dāvids Žinda no Polijas, Zinaīda Blizņuka no Ukrainas, Egle Einikīte-Narkevičene no Lietuvas, Toru Kurokava no Japānas un Mudita Bhandari no Indijas.

Podniecības tradīcijas visām tautām ir aptuveni vienādas, taču, kā uzskata Valentīns Petjko, keramiķi šādā simpozijā var iepazīties ar tehniku, kādu izmanto viņu kolēģi, jo neatkārtojama ir tieši katra mākslinieka tehnika, un šeit var ieraudzīt kaut ko jaunu un neparastu.

Andreasa Formeijera „momentānās keramikas stundas” meistarklase

Atšķirībā no iepriekšējā simpozija, kurā dalībnieki veidoja ugunsskulptūras, šoreiz keramiķi piedāvāja savus individuālos darbus. „Simpozijs ir plašs radoša darba lauks, kur katram māksliniekam ir dota absolūta radošā brīvība,” saka V. Petjko, „vismaz tiktāl, kamēr mēs spējam tehniski īstenot viņu ieceres.” Dalībnieki izgāja visus sava darba tapšanas posmus, sākot ar ieceri, tās īstenošanu, apdedzināšanu. Kā atzīmēja Egle Einikīte-Narkevičene, daudz kas dzimst darba gaitā, bet dažkārt procesu vada gadījumus, piemēram, kad tikko tapušais mākslas objekts saplīst.

Visi interesenti varēja apmeklēt keramikas mākslai veltītas lekcijas un dažu mākslinieku meistarklases. Piemēram, Andreass Formeijers rīkoja „momentānās keramikas stundu”, tam viņam bija nepieciešams atbilstošs ekipējums un instrumenti. Dažās minūtēs Andreass nodemonstrēja, kā no jebkuras krāsotas keramikas krūzes, nozāģējot osiņu un ar īpašu ornamentu noņemot krāsas kārtas, var izgatavot jaunu autordarbu.

Lietuviešu keramiķes Egles Einikītes Narkevičenes mākslas darbi

Tie, kuri nevarēja apmeklēt laboratoriju tās darbības laikā, var apskatīt tās rezultātus – noslēguam ekspozīciju, kura būs pieejama līdz 9. septembrim.