Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. novembris
Svētdiena
Aleksandrs, Brīve, Doloresa
+1.4 °C
apmācies

Saeimas komisija virza tālāk «ātro kredītu» ierobežošanu

pexels.com

Savācot deputātu kvorumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrākus ierobežojumus nebanku kredītdevējiem, informēja parlamentā. Grozījumi var pamatīgi iedragāt "ātro kredītu" biznesu.

ĪSUMĀ:

  • Kredīta kopējās izmaksām nevarēs pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas.
  • Uz mēnesi izsniegtie kredīti, kas atmaksājami vienā reizē, nevarēs pārsniegt 215 eiro.
  • Aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes.
  • Kredītdevējam būs kārtīgi jāpārliecinās par klienta spēju atdot aizdevumu.
  • Noraida priekšlikumu pieprasīt ienākumus apliecinošu VID vai VSAA izsniegtu izziņu.
  • Kredītdevējiem noteikts pienākums savstarpēji apmainīties ar ziņām.
  • Patērētājam būs lielākas iespējas vērsties tiesā.
  • Nebanku kredītdevēji saka, ka līdz ar grozījumiem nozare iznīks.
  • PTAC un Latvijas Banka nav pārliecināti, ka piedāvātā procentlikme - 0,07% - ir samērīga.
  • PTAC neiebilstu pret "ātro kredītu" reklāmu aizliegšanu.

Procentlikme un biznesa spēja izdzīvot

Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības virzītie grozījumi likumā neļautu kredīta kopējām izmaksām pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas. Šobrīd izmaksas par īstermiņa kredītiem pirmajā nedēļā var sasniegt pat 0,55% dienā.

Ierobežojumi attiektos uz visiem patēriņa kredītiem, taču visvairāk ietekmētu tieši "ātro kredītu" nozari. "Viennozīmīgi pazudīs no tirgus nelieli aizdevumi uz nelieliem termiņiem.

Cilvēki vairs nevarēs aizņemties, piemēram, 300 eiro uz trim mēnešiem vai 400 eiro uz pusgadu, jo tā likme, kas būs noteikta, viņa vienkārši nesedz izmaksas,
kā rezultātā vienkārši pakalpojums netiks piedāvāts," pastāstīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Galvenais likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut iedzīvotāju nonākšanu kredītu jūgā. Tomēr nebanku kreditētājus uzraugošais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) stingros ierobežojumus vērtē piesardzīgi.

"Kopumā uzskatām, ka procentu likmes ierobežojumi būtu jāpastiprina, bet vai tik zemu, kā šobrīd likumprojektā tie ir noteikti, par to mums ir zināmas šaubas, jo tie ir ļoti zemi procenti. Jautājums, cik tas samazinās cilvēkiem iespēju aizņemties, kam tas ir nepieciešams tādiem pamatotiem mērķiem," teica PTAC direktore Baiba Vītoliņa

Arī Latvijas Banka uzskata, ka deputātu iecerētie kredītu procentu likmju griesti ir pārāk zemi, un aicina sekot Igaunijai. "Ieviešot Igaunijas piemēru, šie griesti būtu jānosaka 0,125% dienā, kas ir nepilni 60% gadā. Mūsuprāt, tas būtu samērīgs līmenis, kas būtiski neietekmētu tautsaimniecības kreditēšanu un kuram nebūtu tādas ļoti smagas sekas tieši kredīta pakalpojumu pieejamībā," skaidroja Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītājs Elmārs Zakulis.

Tikai 40% cilvēku nepagarina "ātros kredītus"

Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā,

summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.
Tāpat plānots, ka aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. 

Nebanku kreditētāju uzrauga - PTAC - direktore Vītoliņa komisijas sēdē skaidroja, ka, saskaņā ar uzraugu apkopoto informāciju, tieši vienā maksājumā atmaksājamo kredītu atdošana kredītņēmējiem rada vislielākās grūtības:

"Problēmas cilvēkiem rada tas atmaksas veids, kas ir atmaksa vienā maksājumā. Iespējams, 400 eiro cilvēks varētu atmaksāt, bet viņa problēma ir tā, ka vienmēr tiek prasīta visa summa uzreiz. Un visu summu uzreiz - 400 eiro - nemaz nav tik vienkārši atmaksāt," skaidroja Vītoliņa.

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Vītoliņa pastāstīja, ka bez pagarinājuma tiek atdoti tikai 40% kredītu.

Skrupulozāka "ātro kredītu" klientu izvērtēšana

Vēl likumprojektā, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka

uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota.
Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu. 

No likuma plānots izslēgt normu, kas paredz, ka prasība par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, ir ceļama tiesā sešu mēnešu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz ar to patērētājam būs iespēja tiesā vērsties arī pēc sešiem mēnešiem. 

Skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, komisija noraidīja deputātu Edvarda Smiltēna un Igora Pimenova ierosinājumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka gadījumos, kad pieprasītā kredīta summa pārsniedz 100 eiro, kredītdevējiem ir jāpārliecinās par kredītņēmēja maksātspēju, pieprasot ienākumus apliecinošu Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu izziņu.

Patlaban spēkā esošais likums noteic, ka šādas izziņas kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanai ir nepieciešamas vien gadījumos, kad pieprasītā kredīta summa sasniedz 100 minimālās mēnešalgas jeb 43 tūkstošus eiro.


lsm.lv