Krāslavas novada ezeros var sastapt atpūtniekus, kuri, uzvilkuši pleznas un masku, izzina ūdens dzīles vai sacenšas zemūdens medībās, vai vienkārši dodas atpūtas peldē. Šos ūdens tūrisma pasākumus, kurus dēvē par snorkelēšanu, ieviesa biedrība „Poseidon Krāslava”, pateicoties projektu finansējumam, un, kā „Latgales Laikam” teica biedrības valdes loceklis Eduards Bergs, ūdens tūrisms kļūst aizvien populārāks.
Lai peldētu zemūdens maskā jeb snorkelētu, krāslavieši izpētījuši gandrīz visus Krāslavas novada ezerus un Daugavu, un atzinuši, ka ūdens tūrismam piemērotākais ir Drīdža un Sīvera ezers, bet Daugavas ūdeņu apslēptās ainavas var baudīt visā krāšņumā galvenokārt rudenī ar nosacījumu, ka ilgāku laiku nav lijis lietus. Turklāt biedrība „Poseidon Krāslava” 2017. gadā ar Krāslavas partnerības un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu realizēja projektu „Zemūdens tūrisma attīstība Krāslavas novadā”.
„Kad iesniedzām projektu, Lauku atbalsta dienesta speciālisti teica, ka tas ir pirmais projekts Latvijā, tāpat izbrīnījās, kā cilvēks, uzvilcis pleznas un masku, ceļos ezerā vai upē zem ūdens. Viss ir ļoti vienkārši. Cilvēks vispirms uzvelk neoprēna tērpu - tas ir ļoti viegls, plāns un silts arī ziemā. Tāpat viņš uzvelk cimdus, zeķes un pleznas, pēc tam uzliek masku, kas aprīkota ar skābekļa cauruli, un dodas ūdenī. Cilvēks ienirst tādā dziļumā, lai caurule atrastos virs ūdens. Ja pēkšņi caurulē iekļūst ūdens, tas tiek izpūsts laukā, cilvēkam elpojot. Par projekta naudu esam nopirkuši maskas, tērpus un pleznas. Šobrīd varam piedāvāt ūdens tūrismu nelielām grupām - 5 līdz 10 cilvēkiem.
Pilnu rakstu lasiet 14. augusta numurā.
