Kad daugavpilietis Māris Koniševs uzzināja Starptautiskās ķīmijas olimpiādes rezultātus, viņš bija bezgala priecīgs par sudraba medaļu, taču, pārbraucis mājās, sāka uzcītīgi papildināt zināšanas jomās, kas olimpiādē bija sarežģītākās, piemēram, kinētikā.
Konkurē ar Korejas un Krievijas skolēniem
„Olimpiāde ilga piecas stundas, taču praktiskā daļa aizņēma lauvas tiesu, un man bija palikušas trīs minūtes, lai sarakstītu visu uz lapām. Tomēr ir svarīgi ne tikai zināt ķīmiju, bet arī mācēt plānot laiku. Kāds Korejas skolēns visus uzdevumus veica četrās stundās, bet cits dalībnieks no Ķīnas, lai paspētu laikus, rakstīja ar abām rokām. Sapratu, ka piecas stundas - tas nav daudz un nav arī maz,” atzīst Māris.
Olimpiādē bija doti trīs uzdevumi - sintēze, difrēze un kinētika, kas bija liels pārsteigums, jo jaunieši nebija to mācījušies. Māris teic, ka olimpiādē ieguvis jaunu pieredzi, atziņas, pazīšanos. Korejas un Krievijas skolēni šobrīd ķīmiju zina ļoti labi, bet, kā apliecina starptautisko olimpiāžu rezultāti, arī tepat Latvijā dabaszinību priekšmeti tiek mācīti pasaules līmenī, uzskata Māris.
Viņš pieteicās Starptautiskajai ķīmijas olimpiādei arī pērn, taču izcīnīja ceļazīmi uz Baltijas valstu olimpiādi, savukārt šogad jau startēja gan Latvijas un Baltijas valstu, gan starptautiskajā olimpiādē. „Tas ceļš līdz starptautiskajam līmenim ir garš. Pērn oktobrī notika neklātienes atlase uz valsts olimpiādi. Es iekļuvu finālistos. Valsts olimpiādē bija jāveic arī praktiskā daļu laboratorijā, un vienlaikus tur notiek atlase uz Baltijas valstu olimpiādi. Latvijas Universitātē pildījām piecu stundu testu datorā, un no 50 skolēniem seši, tostarp arī es, tika izvēlēti uz Baltijas valstu olimpiādi. Tur vispirms ir praktiskā, pēc tam teorētiskā daļa, un es biju to četru laimīgo pulkā, kuri varēja braukt uz starptautisko olimpiādi. Tā ir jau augstāka latiņa, jo piedalās skolēni no visām valstīm,” saka Māris.
Pilnu rakstu lasiet 28. augusta numurā.
