Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 19. novembris
Pirmdiena
Betija, Elizabete, Liza, Līze
+1.2 °C
apmācies

Škaunīšus sauc kūpā Marijis Andžānis pīminis pasuokums

Publicitātes foto

8. septembrī Dagdys nūvoda Škaunis pogostā byus plašuoks pasuokums, kas veļteits dzejneicys 110 dzimšonys dīnai. Itūreiz ir dūma īdzeivynuot jaunu tradiceju – saukt kūpā bejušūs i asūšūs škaunīšus, kab kuplynuotu kūpejuos pīredzis (atmiņu) telpu i styprynuotu nūvoda cylvāku pošapziņu.

Marija Andžāne – literate, latvīšu volūdys školuotuoja, trimdineica, “Latgolys laksteigola” (Alberta Sprūdža dūts apzeimiejums). Vīna nu tom 5 Latgolā dzymušajom sīvītem, kas ir īkļauta enciklopediskajā izdavumā “100 Latvjas sievietes kultūrā un politikā”.  I vīneiguo, kas nu jom rakstejuse sovus literarūs dorbus latgaliski. Dzeivis laikā paspēja publicēt treis dzejūļu kruojumus i bierneibys atmiņu tāluojumu kruojumu “Izejas punkts” (1982). Škaunīte, Nikodema Rancāna studente, Konstantina Plencinīka-Stroda dzeivisbīdre, daudzu izdavumu leidzstruodneica leidz Ūtrajam pasauļa karam.

Kai leluokuo daļa sovys paaudzis cylvāku, nūslāgta i attureiga sovys dzeivis nūtykumu izgaismuošonā. Nav skaidrs, parkū jau nu Meikuļa Apeļa laikim (juo izduotuos literaturys viesturis 30. godūs), M. Andžānis dzeivis gods pasaruoda kai 1909. Saleidzynūši naseņ Andra Zubko-Melne, studejūt metrikys, puorsalīcynuoja, ka īroksts par M. Andžānis dzimšonu ir nu 1908. goda…Seiki vaicuojumu kruojās rindeņā. I šūgod uzadreikstieju meklēt poša juos dālus trymdā. Ari atradu i sasaraksteju ar M. Andžānis dālu Salvinu, juo meitu Anitu, tok sarakste vinolga ir paskūpa, vinolga puoruok daudzys lītys i fakti ir tikai miniejuma rezultats.

Ledzeigi kai 20. g. s. beiguos K. Strods raksteja, ka dūmoj sakuortuot M. Andžānis biografeji, pībylzdams, ka daudz kū byutu juonūklusej, tai ari tān. Rūnās īspaids, ka koč kū vysu laiku par M. Andžāni juos rodi nūklusej. Tai ekspozicejā, kas atjaunuota, papyldynuota, byus radzama škaunīšim i jūs gostim  nu 8. septembra, ir ari itei biļde (dāla Salvina arhivs), kur radzama Strodu saime pylnā sastuovā nailgi pyrms Ūtruo pasauļa kara. Tok sīvīte, kas tur kliepī Salvinu, bildis eipašnīkam nav zynoma…I tai ar daudzom lītom.

Ka Tevi interesej dzeja voi pruotā kaids atmiņu stuosts par Škauni i škaunīšim, pīsapuļcej 8. septembrī Škaunē!

Pasuokumu finansiali atbolsta Dagdys nūvods i Rēzeknis Tehnologeju akademejis projekts “Nuūvodvuiceiba” (IZM).