Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 20. septembris
Ceturtdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+18.8 °C
skaidrs laiks

Sarūk Latvijā reģistrēto mikrouzņēmumu skaits

pexels.com

Mikrouzņēmumu režīmā strādājošo uzņēmumu skaits šā gada pirmajā pusē samazinājies par aptuveni 5000 uzņēmumu, un tiem bija pievērsta īpaša uzmanība Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē piektdien, 7.septembrī.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija reģistrēti 40 300 mikrouzņēmumi, bet šī gada pirmā pusgada beigās – vairs tikai 35 000 mikrouzņēmumu.  Tiesa, nav precīzi zināms, kas notika ar šiem uzņēmumiem – vai tie kļuva par SIA, vai izvēlējās kādu citu darbības formu, vai pārtrauca darbu.

Samazinājies arī mikrouzņēmumos strādājošo cilvēku skaits – tagad tajos nodarbināti aptuveni 75,5 tūkstoši darba ņēmēju.

Mikrouzņēmumu skaita samazināšanos, visticamāk, veicinājis tas, ka kopš šā gada sākuma ir ievērojami samazināts mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksnis.
Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sprieda, ka mikrouzņēmumu režīms arvien tiek izmantots nodokļu optimizācijai.

Pēc piektdien, 7.septembrī, notikušās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes Pelēkā teica, ka iepriekšējos gados VID norādīja, ka šo režīmu neizmanto uzņēmumi, kuri patiešām vēlas attīstīties, kas ir jauni uzņēmumi, kuriem tas ir tikai sākotnējais solis.

“Joprojām ir gana daudz uzņēmumu, kuri ir izveidoti un darbojas, ja tā varētu teikt, nodokļu optimizācijas nolūkos,” atzina Pelēkā.

“Ļoti bažīgus mūs dara tas, ka šajos uzņēmumos kopumā ir nodarbināti 75 000 darbinieku un 50 000 no tiem ir tādi, kas strādā tikai uzņēmumos, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļu režīmā,” atzina Pelēkā.

Saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu īpaši aktuāls kļuvis jautājums par mikrouzņēmumos strādājošo ļaužu sociālo aizsardzību, jo viņiem valsts veselības apdrošināšana nav paredzēta, un tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumus šie cilvēki saņems ierobežotā apjomā.

„Šiem darbiniekiem ir ļoti, ļoti mazas sociālās daļas. No par viņiem samaksātā nodokļa ļoti neliela daļa tiek attiecināta uz sociālajiem pakalpojumiem,” norādīja Pelēkā.
Tādēļ tagad Valsts ieņēmumu dienests plānojot īpašu uzmanību pievērst mikrouzņēmumos strādājošo cilvēku informēšanai par riskiem, ar kuriem var nākties saskarties, piemēram, ļoti nelieliem slimības pabalstiem.

Līdz šim esot piedzīvotas arī situācijas, ka ne tikai darba ņēmēji, bet arī mikrouzņēmumu īpašnieki ir nepatīkami pārsteigti, piemēram, uzzinot, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav iespējams izmantot nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem.

No valdības vadītāja Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) teiktā noprotams, ka darba ņēmēju informēšanai pastiprināti pievērsīsies arī arodbiedrības.

„Darbs arī ir arodbiedrībām, jo cilvēkiem ir jāievērtē pie šī darba lietu trūkuma, vai šī ir tā drošākā uzņēmējdarbības forma,” sacīja premjers.
Premjers arī apgalvoja, ka jauni pasākumi mikrouzņēmumu izskaušanai tuvāko gadu laikā netiek plānoti.

„Mēs pieņemot nodokļu reformu, esam devuši solījumus, ka trīs gadus pamatnodokļi un režīmi netiks mainīti. Tāpēc šobrīd nav ieceres mainīt režīmu, ir ieceres skrupulozāk tomēr skatīties, ko katrs dara un kāpēc,” sacīja Kučinskis.  


lsm.lv

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.