Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu siltināšana Daugavpils iedzīvotājiem ir sāpīga tēma. Jau daudzus gadus pašvaldība cenšas ieinteresēt pilsētniekus energoefektivitātes paaugstināšanā, taču beidzamajos gados nosiltinātas tikai dažas mājas. Daugavpiliešus nesaista arī finanšu institūcijas „Altum” aktuālā programma. Taču tajā pat laikā netālajos Zarasos rit īsts renovācijas bums.
„Noķert” īsto brīdi
Nelielajā Lietuvas pilsētā – Zarasos jau ir nosiltinātas 23 daudzdzīvokļu mājas, pašlaik tiek siltinātas vēl 23. Šeit strādā 7 būvfirmas, kopā aptuveni 600 darbinieki. Zarasu pašvaldības priekšsēdētājs Nikolajs Gusevs uzskata, ka tas kļuvis iespējams, pateicoties pirmo remontdarbu pozitīvajai pieredzei un rūpīgam darbam, skaidrojot pilsētniekiem šādas renovācijas nepieciešamību.
„Es dzīvoju nosiltinātā mājā, man ir trīsistabu dzīvoklis,” stāsta N. Gusevs, „kad pie manis sāka nākt skeptiķi, es parādīju viņiem savus rēķinus. Ja agrāk pašos aukstākajos mēnešos par apkuri es maksāju 100—120 eiro, tad tagad – vien 30—40 eiro. Turklāt mājoklī ir nevis +15…18 grādi, bet +23…25, -- mēs staigājam basām kājām.” Pašvaldības vadītājs nav vienīgais varas pārstāvis, kura mājā notikušas šādas pārmaiņas. Tādējādi Zarasu iedzīvotājus motivēja reklāma „no mutes mutē” un daudzu amatpersonu personīgais piemērs.
Spēcīgs pamudinājums lietuviešiem energoefektivitātes valsts programmā bija tas, ka agrāko grantu (50%) vietā atbalsta daļa nesen tika samazināta līdz 30% (ņemot vērā dažādas atlaides – līdz 36—37%). Turklāt nākotnē šī daļa saruks vēl vairāk, un pašlaik iedzīvotāji cenšas „noķert” īsto brīdi šādam remontam. Otrs arguments – komunālo maksājumu rēķinu kompensācija pensionāriem. Lietuvas Republikas jaunais likums nosaka, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem trīs gadus netiek piešķirtas šādas kompensācijas, ja viņi boikotē energoefektivitātes programmu gadījumā, ja pārējie iedzīvotāji ir tai piekrituši.
Vietējā dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma „Zarasu Bustas” priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Stepanavičs pastāstīja, ka uzņēmums cenšas ievērot kompleksu pieeju pilsētas masveida siltināšanā. Vienlaikus pagalmos, kur notiek būvdarbi, tiek atjaunoti piebraucamie ceļi, trotuāri, autostāvvietas, ierīkoti jauni bērnu un sporta laukumi. Turklāt iedzīvotāji var pieteikt arī kāpņu telpu remontu. Tas viss ir iekļauts atsevišķā pilsētas budžeta izdevumu ailē.
Svarīgi ir tas, ka siltināšanai nepieciešamais kredīts tiek noformēts nevis uz cilvēkiem vai kādu organizāciju no malas, bet tieši DzKSU. Tādējādi faktiski tas ir pašvaldības aizņēmums, un iedzīvotājiem ir tikai pastarpināta saikne ar banku. Turklāt netiek iekasēta papildu maksa par administrēšanu.
DzKSU direktors Aļģimants Cibuļskis uzsver, ka šī pasākuma veiksmīga norise ir pilnībā atkarīga no katras pašvaldības ieinteresētības. Ja nav intereses un prasmes parādīt, ka tās ir kopējas rūpes un pilsēta kļūs labāka, tad nekas nesanāks.
Pilnu rakstu lasiet 14. septembra numurā.
