Šogad Daugavpils novada dienās uzmanība tiek pievērsta Višķu, Maļinovas un Dubnas pagastam. 15. septembrī uz tiem devās divas ekskursantu grupas. Vienai no tām pievienojās arī „Latgales Laiks”, dodoties pastaigā pa Maļinovas un Dubnas pagastu.
Astoņi gadi pēc ugunsgrēka
Atrašanās lielceļa malā - tas vienlaikus ir daudzu apdzīvotu vietu lāsts un veiksme. Lai gan fotoradari beidzamajos gados veicinājuši, ka šādus “caurbraucamos ciemus” šķērsojam lēnāk, apstāties un aplūkot tos ne tikai pa automašīnas logu izvēlas retais. Daugavpils novadā viens no šādiem ciemiem ir Maļinova.
Šosejas malā nevar nepamanīt dzelteno baznīcu – jaunbūve atrodas blakus ķieģeļu ēka, kurai piebūvētais tornis liecina, ka arī tas ir dievnams. “Daudzi garāmbraucēji domā – viens ir pareizticīgo, otrs – vecticībnieku dievnams, bet patiesībā abas ir pareizticīgo baznīcas, vienīgi viena no tām vēl nav pabeigta,” skaidro Maļinovas Svētā pravieša Elijas draudzes priesteris Aleksandrs Jukimovičs. Draudze uz dievkalpojumiem un lūgšanām joprojām pulcējas vecajā priestera mājā, bet A. Jukimovičs esot dzirdējis, ka daži ticīgie lolo cerības, ka pēdējā gaitā tiks izvadīti no jaunās baznīcas. Konkrētas atbildes uz to, kad jaunceltne būs gatava nodošanai ekspluatācijā, viņam nav, jo tas atkarīgs no ticīgo ziedojumiem. Vēl esot jāpabeidz būvēt kupols, un tad varēs ķerties klāt iekštelpām.
Jāatzīmē, ka baznīca top vietā, kur pēdējo 70 gadu laikā notikuši divi postoši ugunsgrēki. Pirmais no tiem nopostīja seno koka dievnamu, bet otrs – uz tā drupām padomju varas būvēto pagastmāju. Zibens spēriena izraisītais ugunsgrēks vietējos pārsteidza 2010. gada maijā, un lai gan neviens necieta, pašvaldībai nācās lūgt palīdzību no valsts, lai tiktu galā ar nelaimes radītajām sekām. Tā kā būvnieki atzina, ka pagastmāju nav iespējams atjaunot, pašvaldība meklēja citas telpas. Problēma bija jāatrisina līdz ziemai, jo līdz ar pagastmāju nodega arī katlu māja, kas apgādāja ciematu ar siltumenerģiju.
Traktori skolas pagalmā
Tas viss norisinājās pirms astoņiem gadiem. Telpas ātri vien tika atrastas medpunkta ēkā, kas gada laikā pēc ugunsgrēka rekonstruēta. Nedaudz palielināta ēkas platība, darbam pielāgojot telpas pagasta pārvaldes administrācijai, bibliotēkai, bāriņtiesai un sociālajam darbiniekam. Vienīgais, kam tur vieta neatradās – kultūrai. 2012. gadā atjaunota neliela ēka, ko tagad pazīst kā Saieta namu, taču tur telpas ir šauras, vietas pietiek pasākumiem līdz četrdesmit apmeklētājiem. Arī pagasta jauniešu tautas deju kolektīva “Druvāni” mēģinājumi tāpēc notiek Špoģu vidusskolā.
Maļinovas pagasta bibliotēkas vadītāja Elvīra Kokina gan vērtē, ka, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tas arī ir pietiekami, turklāt vasarā pasākumus plašākai auditorijai, kā arī deju mēģinājumus var rīkot ārā – laukumā iepretī Saieta namam. „Pēdējā šādā brīvdabas pasākumā aicinājām bērnus izmēģināt pašiem cept maizi uz uguns,” stāsta E. Kokina. Bērni un jaunieši esot aktīvākie pagasta iedzīvotāji, Saieta namā darbojas jauniešu centrs un jauniešu klubs „Maļinki”. Piemēram, šogad bibliotekāre organizējusi fotokonkursu “Tver mirkli Maļinovā” un jaunieši iesūtījuši vairāk nekā 1000 bilžu. Būtiski, ka jauniešus izdodas uzrunāt par spīti tam, ka pagastam savas skolas nav jau 11 gadus. Bijušajā Maļinovas pamatskolas ēkā nu tirgo un remontē traktorus.
Uzņēmēji aizbraukuši
Lai gan Dubnas upe kalpo par robežšķirtni Daugavpils un Preiļu novadam, un šķērso Dubnas pagastu, vietējie nostāsti liecina, ka pagasta nosaukums nav īsti izvēlēts par godu upei. Par nosaukuma izcelsmi vēsta kāds joku stāsts, proti, ciemā satikušies krievs ar latgalieti un uzsākuši sarunu. “Dub?”, jautājis krievs, norādot uz kādu koku. “Nā…,” atbildējis latgalietis.
Pilnu rakstu lasiet 21. septembra numurā.
