Šogad ir nepieredzēti bagātīga ābolu un citu augļu raža. Kādreiz ābolus varēja nodot Daugavpils konservu rūpnīcā, bet tagad tūkstošiem tonnu augstas kvalitātes augļu pūst, tiek izmesti atkritumos, labākajā gadījumā tos izbaro mājlopiem vai savvaļas dzīvniekiem.
Svešzemnieki šķiet labākie par vietējiem
Braucot pa Daugavpils mikrorajoniem un lauku ceļiem, visur redzamas ābeles, kuru zari nolīkuši no augļu smaguma. To ir papilnam Judovkā, Grīvā un citos mikrorajonos, kur koki aug ceļmalās un āboli, vārda vistiešākajā nozīmē, krīt uz galvas. Tiem pāri brauc mašīnas, tos spārda un mīda ar kājām, rauš kaudzēs un izmet atkritumos.
Daži vāc ābolus un nodod tos uzpircējiem, kuri maksā 3-4 centus par kilogramu, t.i., par tonnu var saņemt aptuveni 40 eiro, - trūcīgam cilvēkam tā ir liela nauda. Taču, lai šādu summu nopelnītu…
Vecāka gadagājuma ļaudis labi atceras kolhozu laikus, kad pa sādžām un ciemiem braukāja uzpircēji ar kravas automašīnām un iepirka ābolus vairumā, tiesa, par diezgan niecīgu samaksu. Cilvēki tolaik nodeva ābolus tonnām – tie bija nepieciešami sulu, sīrupu, augļu biezeņu un citas produkcijas ražošanai, kura vēlāk nonāca vietējo veikalu plauktos. Mūsdienās lielveikalos ir papilnam svešzemju augļu, kuri ir tā „saķīmiķoti”, ka glabājas mēnešiem ilgi. Šai precei met līkumu pat grauzēji. Kāds laucinieks pastāstīja: „Manā pagrabā glabājās importa un savā dārzā novāktie āboli. Līdz pavasarim daļu vietējo augļu sagrauza peles un žurkas, bet ievestajiem pat nepieskārās.”
Sāp sirds
Grīvas iedzīvotājiem dzīvesbiedriem Irinai un Leontijam Kudrjašoviem Birkineļos ir 2 hektārus liels dārzs, kurš palicis mantojumā no vecākiem. Izņemot ābeles, tajā ir daudz plūmju, ķiršu un citu ogu. „Noieta problēma mums ir bijusi vienmēr, bet pašlaik tā ir jo īpaši aktuāla, jo apjomi ir milzīgi. Paliek skumji redzot, kā desmitiem tonnu augstas kvalitātes augļu sapūst. Agrāk tos iepirka konservu rūpnīca, bet kur lai tos liek tagad?” sūkstās saimniece. Pārdot tirgū Irinai izdodas tikai nelielu daļu ražas.
Viensētas „Ieviņi” īpašniecei Anfisai Solopai Daugavpils novada Vecsalienas pagastā ir neliels dārzs, kurā aug „klasika” – ‘Baltais dzidrais’, ‘Granšteins’, ‘Antonovka” u.c. „Nespēju mierīgi noskatīties, kā iet zudumā skaistie un garšīgie paradīzes ābolīši. Sāp sirds. Ziemas krājumus negatavoju, arī citiem augļi nav vajadzīgi, tāpēc nekas cits neatliek, kā atstāt tos, lai pūst.”
Pilnu rakstu lasiet 28. septembra numurā.
