Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) Daugavpils filiālē notika diskusija par pašreizējo stāvokli, kādā atrodas privātās augstskolas Latvijā, kuras īsteno studiju programmas krievu valodā. Uz diskusiju bija uzaicināti sabiedriskie darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Atgādinām, ka šī gada 21. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par augstskolām, kas paredz aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās.
BSA Senāta priekšsēdētājs un viens no augstskolas dibinātājiem Staņislavs Buka pastāstīja, ka līdzīgas tikšanās jau norisinājušās arī Rīgā, taču galvaspilsētā tās vairāk atgādināja politiķu savstarpējus ķīviņus, kuri cits citu apvainoja kompetences trūkumā. Savukārt augstskolas pārstāvji vēlējās saprast, kā jaunais ierobežojums saskan ar daudzajām agrāk parakstītajām saistībām un līgumiem. Piemēram, S. Buka minēja 48 Boloņas procesa (tostarp NVS, Ukrainas, Turcijas u.c.) valstu izglītības ministru neseno oficiālo komunikē, kurš tika apstiprināts tieši mēnesi pirms aizlieguma pieņemšanas. Lai gan Eiropas līmeņa dokumentos ir runa par to, ka augstākajai izglītībai ir jāveicina sabiedrības saliedēšana un zināšana pieejamība, patiesībā viss izskatās pavisam citādi.
Akadēmijas dibinātājs uzsvēra, ka neviens politiķis vēl joprojām nav sniedzis skaidru atbildi, kāpēc tika ieviests šis aizliegums. Un, lai gan sākotnēji Saeimas atskaitēs figurēja apgalvojums, ka tas ir politisks lēmums, vēlāk formulējums tika mainīts - tas jau bija „ekonomisks lēmums”. Kā tas saskan ar centieniem attīstīt izglītības eksportu (ārvalstu studenti), joprojām ir mīkla. Nekādi nopietni pētījumi, kas apliecinātu šāda politiska manevra lietderību, arī netika veikti. S. Buka neizslēdz, ka tādējādi tiek lobētas valsts augstskolas. Pašlaik privātās augstskolas, kuras īsteno studiju programmas krievu valodā, ir nostādītas fakta priekšā, - Latvijā drīkst mācīt tikai latviešu vai ES valstu valodā, studentu uzņemšana pēc vecajiem noteikumiem atļauta tikai līdz 2019. gada 1. janvārim. Izņēmums ir valodu programmas (krievu valoda, literatūra), taču tās nav privāto augstskolu profils.
Jāatzīmē, ka šis ierobežojums perspektīvā var radīt vairākus sarežģījumus. Piemēram, Latvijā var kļūt neiespējamas studijas tehniskajos un sociālajos virzienos ķīniešu valodā, kas kļūst aizvien populārāka. Un vēl – lai arī angļu valoda ir ES valstu valoda arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, pagaidām nav zināms, cik ilgi šis statuss saglabāsies.
BSA profesors, sociologs Vladislavs Volkovs kopā ar Varšavas Universitātes pētniekiem organizēja Latvijā un Daugavpilī vairākas tematiskas aptaujas, kurās atklājās daudzas problēmas. Viņš secināja, ka Latvija joprojām ir valsts ar vāji attīstītu tiesiskumu, bet sabiedrībā ir vāji attīstīta pilsoniskā apziņa. Lai gan kopumā sabiedrība iestājas par mazākumtautību tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā un daudznacionālu vidi, patiesībā maz ir tādu, kas saprot, kā šīm tiesībām jāizpaužas.
Pašlaik juristu grupa gatavo prasību iesniegšanai Latvijas Satversmes tiesā privāto augstskolu, kuras īsteno studijas krievu valodā, aizstāvībai. To plānots izdarīt tūlīt pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Taču, neskatoties uz to, neviens nelolo cerības, ka tas kaut kā ietekmēs minēto aizliegumu.
Uzziņai
- Pašlaik Latvijas privātajās augstskolās mācās aptuveni 15 000 studentu, t.i., katrs piektais no kopējā augstāko mācību iestāžu studentu skaita Latvijā
- Privātajās augstskolās strādā aptuveni 1500 pasniedzēji un darbinieki
- Pagājušajā gadā piecas lielākās privātās augstskolas valsts un pašvaldību budžetā nodokļos iemaksāja vairāk nekā 4 miljonus eiro
- Aptuveni dati liecina, ka jaunajā mācību gadā Latvijā mācās vairāk nekā 6000 ārvalstu studentu, kuru ieguldījums ekonomikā - 160 miljoni eiro
