23. septembrī Preiļu Kultūras namā pasniegta Nikodema Rancāna balva, noskaidrojot izcilākos pedagoģiskā daba veicējus Latgalē. Reģiona skolotāji šādi tiek sumināti jau ceturto gadu, šogad balvas aizceļoja uz Balviem, Rēzekni, Baltinavu un Dagdu.
Nikodema Rancāna balvas konkursam šogad bija pieteikti 15 nominanti, kuru sasniegumi tika vērtēti piecās nominācijās. Pirmajā nominācijā par latgaliešu valodas, kultūras vēstures, novada mācības popularizēšanu un ieviešanu mācību vai studiju vidē balvu saņēma divas skolotājas - Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, grāmatu autore, muzeja pedagoģe Irēna Šaicāne, kā arī Baltinavas vidusskolas skolotāja Rudīte Laganovska. „Kad es vēl pati mācījos skolā, par tiem, kas runāja latgaliski, smējās. Arī kad sāku skolā strādāt, pirms 26 gadiem, baidījos – vai maz drīkstu ar skolēniem runāt latgaliski,” atceras R. Laganovska. Tagad situācija ir mainījusies, aizliegumu vairs nav, taču vecos aizspriedumus aizstājuši jauni. „Daudzi domā, ka pierobežā dzīvo tikai krievi, bet Balvi kļuvuši par čiuļu pilsētu, patiesībā Baltinavā ir ļoti latgaliska vide un valodas prasmes, tradīcijas ir saglabājušās,” atzīmē skolotāja.
„Prieks par kolēģiem Baltinavā, kas panāca, ka pierobežā varēs darboties skolas arī tikai ar astoņiem skolēniem klasē,” stāsta Tilžas vidusskolas direktore un vēstures skolotāja Aina Rakstiņa. Viņa un jaunais pedagogs Harolds Kavinskis no Dagdas vidusskolas dosies ciemos pie Ineses Vaideres uz Briseli, šo braucienu kā balvu abiem pedagogiem sarūpējusi Eiropas Parlamenta deputāte. Direktore ir pārliecināta, ka aizvien svarīgāka kļūst skolotāja loma patriotiskajā audzināšanā. Tas ikdienā izpaužas, piemēram, kā skolotāja vēlme un degsme atrast dažas minūtes, ko veltīt novadmācībai. Latgaliskais skolēnus interesējot, taču jāapzinās, ka katrai paaudzei ir savs redzējums par to. Skolotāja smejas, ka viņa ar aizkustinājumu klausās „Hej, bruoļ latgalīt!”, savukārt jaunieši savu lokālpatriotismu demonstrē, dungojot līdzi „Latgaliešu Repa” šī gada hītam „Žārei Gaļi”. „Mūsu pusē latgaliešu valodu zina mazāk nekā, piemēram, netālajā Baltinavā, bet tas nenozīmē, ka nejūtamies piederīgi Latgalei,” tā A. Rakstiņa.
H. Kavinskis saņēma balvu arī nominācijā par veiksmīgu pedagoga debiju, iniciatīvu, spēju aizraut, ieinteresēt, motivēt skolēnus. Savukārt atzinība par inovatīvu metodikas lietojumu mācību procesā tika pasniegtas divām skolotājām - Broņislavai Andžānei no Ezernieku vidusskolas un Vinetai Pavlovai no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas. Pirmo reizi tika pasniegta balva par latviskās un latgaliskās kultūrvides veidošanu pirmsskolas izglītības iestādēs - to saņēma Rēzeknes novada Ilzeskalna pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas pedagoģe Marija Andina.
Četru gadu laikā konkursā piedalījušies 88 skolotāji. Latgales skolotāju balvas konkurss veltīts Nikodemam Rancānam, latviešu katoļu garīdzniekam, Latgales atmodas kustības darbiniekam, rakstniekam un Latvijas vēstures pētniekam, kas atstājis nozīmīgu ieguldījumu izglītības attīstībai Latgalē.
