Daugavpilī notika diskusija, kura bija veltīta aktuālajam reemigrācijas jautājumam. Milzīgs iedzīvotāju skaits jau ir aizbraucis, un cilvēki vēl joprojām pamet valsti.
Diskusijā piedalījās Latgales reģionālā reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils domes Jaunatnes nodaļas vadītāja Gunta Vanaga, kā arī uzņēmējs Viktors Gallers, kurš ir dzīvojis āŗzemēs un veiksmīgi atgriezies Latvijā.
Process rit
Šī gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsāka Latvijas iedzīvotāju reemigrācijas atbalsta pilotprojektu. Tā ietvaros strādā pieci koordinatori, kuru uzdevums ir veicināt aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē. Koordinatori noskaidro potenciālo reemigrantu vajadzības un sagatavo viņiem atbilstošu darba un dzīvošanas piedāvājumu Latvijā.
Astrīda Leščinska pastāstīja „Latgales Laikam”, kā Latgalē tiek īstenots reemigrācijas process. Viņa atzīmēja, ka projekta īstenošanas sākumā organizēt darbu bija diezgan grūti, jo tika sākts „no nulles”, nebija nekādu kontaktu. Pēc tam, ar sociālo tīklu palīdzību, process pamazām sāka virzīties uz priekšu, tajos tika izvietota arī visa informācija par šo kampaņu. Pie viņas vēršas un grib atgriezties galvenokārt ģimenes ar bērniem, kuriem jāsāk skolas gaitas. „Šie cilvēki nevēlas zaudēt saikni ar Latviju. Ja bērni sāks mācīties Anglijas vai Īrijas skolā, šī saikne pamazām sāks zust,” saka A. Leščinska. Daudzas ģimenes, kurās bērni jau iet skolā, saka, ka neatgriezīsies tikai tāpēc, ka nevēlas traumēt bērnus, „izraujot” viņus no ierastās vides.
Pusgada laikā kopš projekta īstenošanas sākuma viss pamazām iegāja savās sliedēs, tika izveidots portāls www.paps.lv, kur pieejama visa informācija un ar kura starpniecību interesenti sazinās ar koordinatoriem. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurš tiek apspriests atgriešanās procesā, protams, ir iekārtošanās darbā. Vēl pirms ierašanās Latvijā cilvēkam tiek sniegti dati par reģiona darba tirgu, apspriestas profesionālās izglītības iespējas, koordinators pat palīdz uzrakstīt CV. Runājot par materiālo atbalstu katrai ģimenei, kura vēlas atgriezties, šajā ziņā valsts var palīdzēt tikai uzsākt uzņēmējdarbību. Tam ir paredzēta lielākā daļa reemigrācijas projektam piešķirto līdzekļu.
Pilnu rakstu lasiet 5. oktobra numurā.
