Ir izsludināts tradicionālais konkurss „Gada brīvprātīgais 2018”. Tā ir laba tradīcija, jo brīvprātīgo darbs dod milzīgu pieredzi, kas noder profesijas izvēlē vai darba meklējumos. To uzsver pagājušā gada konkursa laureāte, Krāslavas ģimnāzijas 11. klases skolniece Aļona Pavlovska. Viņa gan ārpus stundām, gan vasaras brīvdienās palīdz Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis” skolotājiem un auklītēm.
Aļona ir jaunākā sešu bērnu ģimenē, tāpēc kuplā bērnu pulciņā jūtas omulīgi.
Pēc stundām viņa dodas uz bērnudārzu un palīdz bērniem mācīties un rotaļāties, dodas pastaigās. Viņas lielākais sapnis esot atgriezties pirmskolas izglītības iestādē „Pīlādzītis” jau ar skolotājas diplomu. „„Pīlādzīša” kolektīvs ir ļoti draudzīgs.Te ir īsts kolektīva gars,” saka Aļona.
Jau otro vasaru Aļona bērnudārza darbā bija iesaistījusies kā skolēnu vasaras nodarbinātības dalībniece un, pēc jaunietes novērotā, skolēniem, sevišķi vecāko klašu audzēkņiem varētu piedāvāt vairāk šādu programmu, jo tās radina pie darba, atklāj spējas, kā arī ļauj nopelnīt naudu skolai. Iepriekš Aļona, pirmo reizi iesaistoties skolēnu nodarbinātības programmā, bija palīgstrādniece labiekārtošanas darbos Ūdrīšu pagastā, viņai paticis arī šis darbs.
Vaicāta, kā Aļona saprotas ar mazākajiem bērniem, kuri nemāk vēl lāga pateikt, kāpēc raud, jauniete stāsta, ka pēc uzvedības saprot, kad bērns grib dzert vai gulēt. Viņa šādos asaru brīžos cenšas novērst uzmanību ar muzikālām bilžu grāmatām vai rotaļlietām, vai arī paņem bērnu klēpī un samīļo, pienākot diendusas laikam, mazuli noliek gultiņā un ieaijā. Strādājot šovasar ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, Aļona pārliecinājusies, ka jārunā mierīgi un daudz, tad bērns saprot un izdara tā, kā lūdz skolotājs.
Aļona saka, ka prot apvienot mācības Krāslavas Valsts ģimnāzijā un brīvprātīgo darbu, pateicoties pašas gribai mācīties un skolotāju atbalstam. Aļona jau cītīgi gatavojas pirmsskolas izglītības skolotāja profesijai un bērnudārza pedagoga darbam Krāslavā. Viņa apmeklē interešu pulciņus ģimnāzijā, jo uzskata, ka šodien sakrātās zināšanas un pieredze noderēs rītdienas studijās un skolotājas darbā. Tāpat Aļona apzinās, ka viņai jāmāk sportot, jo bērniem ļoti patīk kustēties, un jābūt radošai, lai ar zīmēšanu, līmēšanu, dziedāšanu, dejošanu atraisītu bērnu radošumu. Ja pieaugušie vairāk laika veltītu bērnam, tad bērns vērtīgāk pavadītu bērnību, nevis pazustu mobilā tālruņa ekrānā, uzsver Aļona.
Viņa atzīst, ka kļuva par brīvprātīgo ar vēlmi būt noderīgai.
„Pateicoties vecākiem, esmu iemācījusies tiekties uz mērķi un ticēt sev, ka sasniegšu to. Pieaugušajiem jāuzticas jauniešiem, jāļauj viņiem darīt atbildīgus darbus. Kad cilvēks ar augstskolas diplomu meklē darbu, viņam prasa arī pieredzi. Bet brīvprātīgo darbs nodrošina milzīgu pieredzi, lai arī tu par to nesaņem algu. Aicinu jauniešus iesaistīties brīvprātīgo darbā. Nav jau grūti kļūt par brīvprātīgo, ja saproti, kas ir tuvāks sirdij un vai tas noderēs nākotnē,” uzsver Aļona, sakot paldies pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis” kolēģiem par nominēšanu balvai „Gada brīvprātīgais 2017”.
